Lai arī students var izvēlēties īrēt dzīvokli daudzdzīvokļu namā no privātpersonas vai apmesties studentu viesnīcā, abos gadījumos tā būs viņa pastāvīgā dzīvesvieta studiju periodā. Tomēr šī izvēle var izrādīties nozīmīga no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas viedokļa un līdz ar to studenta izmaksām. Kā Valsts ieņēmumu dienests interpretē studentu uzturēšanos dienesta viesnīcās – kā īri, dzīvojamo telpu īri vai tūrisma pakalpojumu? Vai šī interpretācija nenonāk pretrunā ar juridisko būtību?

Uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu. Ēkai, kuru tas izīrē, jāveic periodiskā tehniskā apsekošana, ko nodrošina uzņēmums, kas specializējas projektēšanas un ar būvniecību saistīto pakalpojumu sniegšanā. Šī apsekošana ir valstī noteikta prasība, kas jāveic reizi 10 gados. Tā kā šīs izmaksas netiek maksātas valstij, tās nav uzskatāmas par nodevu. Faktiski uzņēmums šīs izmaksas var sadalīt un attiecināt uz izdevumiem 10 gadu periodā. Kā šīs izmaksas grāmatot?

Uzņēmums – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs – sniedz būvniecības pakalpojumus un tirgo dažādas preces, tostarp būvizstrādājumus un metāla izstrādājumus. Kā atbilstoši izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) piemērot PVN darījumiem, kas sākti 2017.gadā, bet pabeigti jau 2018.gadā? Piemēram, klientam (PVN maksātājs) 2017.gadā izrakstīts priekšapmaksas rēķins (ar PVN) par būvizstrādājumiem. Klients šo summu kopā ar PVN samaksāja tikai 2018.gadā, kad piemērojama nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība. Kā šajā gadījumā izrakstīt pavadzīmi?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz skaidrojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu no 01.01.2018. reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, kas veic darījumus, kas saistīti ar būvniecības pakalpojumiem un dažādu būvizstrādājumu piegādi, piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2017.gada jūnijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Latvijas Būvniecības padome (BP) šā gada 09.05.2017. ārkārtas sēdē apsprieda Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām" projektu, atbilstoši kuram būvniecībā paredzēts ieviest elektronisko darba laika uzskaiti.

23.11.2016. Saeima pieņēma samērā apjomīgus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Tie stājās spēkā š.g. 1.janvārī. Gandrīz vienlaikus ar minētajiem grozījumiem pagājušā gada oktobrī Saeimā izskatīšanai tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kuru 16.02.2017. Saeima atbalstīja 2.lasījumā. Likumprojektā paredzētas izmaiņas vairākos būtiskos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas jautājumos, ar kuriem iepazīsimies šajā rakstā.

Otrdien, 30.jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti 16 Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka prasības dažāda veida būvju projektēšanai, kā arī nosaka būvizmaksu noteikšanas kārtību, inženierizpētes noteikumus būvniecībā un būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību. Visi minētie Latvijas būvnormatīvi stājas spēkā šā gada 1.jūlijā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Lūdzam eksperta viedokli par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) iekļaušanu būvniecības pakalpojuma vērtībā. Esam saņēmuši vairākus mikrouzņēmumu – būvniecības pakalpojumu sniedzēju - piedāvājumus, kuros pakalpojuma vērtībā iekļauta gan peļņa, gan arī MUN, bet nav iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (sociālo nodokli kā atsevišķu izmaksu pozīciju paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.330 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"" (MK noteikumi Nr.330), taču mikrouzņēmums nav šī nodokļa maksātājs, savukārt MUN minētajos noteikumos nav paredzēts). Ir dzirdēts gan viedoklis, ka MUN pakalpojuma sniedzējam jāsedz no peļņas (analogi uzņēmumu ienākuma nodoklim) un tātad MUN nav iekļaujams pakalpojuma vērtībā, gan arī viedoklis, ka MUN jāparedz vērtībā papildus peļņai. Kam ir taisnība?

01.10.2014. stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas būtiski maina līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību, vienlaicīgi samazinot birokrātisko procedūru skaitu, atgādina Ekonomikas ministrija (EM).

Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. Pirms darbu uzsākšanas vadītājs sastāda tāmi pasūtītājam par veicamo darbu izmaksām. Pašlaik uzņēmums nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet, sastādot jauno tāmi, redzams, ka nākamajā mēnesī uzņēmumam par tādu jākļūst, jo apgrozījums pārsniegs 50 000 EUR. Ko darīt – jau tagad sastādīt tāmi pasūtītājam ar PVN vai koriģēt to ar rēķinu?

Jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā šī gada 1.maijā. To paredz ceturtdien, 23.janvārī, Saeimā steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Būvniecības likumā. Iepriekš jaunajā regulējumā tika noteikts, ka tas stājas spēkā šī gada 1.februārī.

Reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības nozarē bija visnotaļ atbalstāms un ilgi gaidīts notikums. Tas viesa cerības, ka, izmantojot reverso PVN maksāšanas modeli, būtiski tiks mazināts PVN izkrāpšanas gadījumu skaits būvniecībā par fiktīvi noformētiem un faktiski nenotikušiem darbiem. Tomēr šā gada pirmajās nedēļās esam saskārušies ar negaidītiem sarežģījumiem, kas fundamentāli apdraud jaunās kārtības dzīvotspēju un būtībā liek apšaubīt reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas lietderību.