Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sniegusi būtisku skaidrojumu par to, kādos gadījumos nodokļu atbrīvojumi var tikt uzskatīti par neatļautu valsts atbalstu. Lietā, kurā iesaistīts Polijas uzņēmums un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), EST analizē nodokļu režīma vispārīgumu, nosacījumu neitralitāti un iespējamo selektivitāti, kas varētu izkropļot konkurenci.
Strīds par NĪN atvieglojuma piešķiršanu
Polijas uzņēmumam tika atteikts atbrīvojums no NĪN, kas paredzēts zemesgabaliem ar dzelzceļa infrastruktūru, ja tā nodota dzelzceļa pārvadātāju rīcībā. Pamatojums – atbrīvojuma piemērošana būtu pretrunā Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem, jo par to iepriekš nebija informēta Eiropas Komisija.
Uzņēmums bija izpildījis visus Polijas tiesību aktos paredzētos nosacījumus un pieprasīja nodokļu nolēmumu, kas apliecinātu tā tiesības uz atbrīvojumu. Tomēr kompetentā iestāde noraidīja pieprasījumu, uzskatot, ka atbrīvojums būtu uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu.
Uzņēmums pārsūdzēja šo atteikumu Polijas tiesās. Polijas Augstākā administratīvā tiesa, neesot pārliecināta par tiesību normu interpretāciju, vērsās EST ar jautājumu, vai konkrētais atbrīvojums rada selektīvu priekšrocību uzņēmumiem un vai tas var izkropļot konkurenci.
EST vērtējums par NĪN atbrīvojuma selektivitāti
EST norāda – ja nodokļu atbrīvojums ir vispārējs un abstrakti piemērojams dažādiem subjektiem (neatkarīgi no to lieluma, darbības nozares vai saimnieciskā rakstura), tas nav uzskatāms par selektīvu priekšrocību un līdz ar to – arī par valsts atbalstu.
Atbrīvojums Polijas likumā ir daļa no vispārējā NĪN režīma un paredzēts nodokļa maksātājiem, kuri nodod īpašumā esošu dzelzceļa infrastruktūru pārvadātāju rīcībā. EST secina, ka šis nosacījums nav juridiski vai faktiski saistīts ar noteiktiem uzņēmumu raksturlielumiem, tāpēc atbrīvojuma saņēmēji veido neviendabīgu grupu, kurā var ietilpt arī nekomerciāli subjekti.
Turklāt atbrīvojumam ir ne tikai budžeta, bet arī vides mērķis – veicināt dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanu un izmantošanu. EST uzsver, ka nodokļu autonomijas ietvaros dalībvalstis var tiešajiem nodokļiem piešķirt arī citus mērķus, kas nav tikai fiskāli.
Tomēr EST arī atzīst, ka, ja valsts tiesa uzskatīs, ka konkrētais atbrīvojums rada selektīvu priekšrocību, vēl jāvērtē, vai tas rada vai var radīt konkurences izkropļojumus. Uzņēmuma atbrīvošana no izmaksām, kas parastos tirgus apstākļos tam būtu jāsedz liberalizētā nozarē, principā var izkropļot konkurenci.
