Senāts 2025.gada 6.martā pieņēma spriedumu lietā SKA-3/2025. Tika nolemts atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 9.jūnija spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai, kā arī atmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BALTIC CONTAINER TERMINAL” par kasācijas sūdzību samaksāto drošības naudu 70 eiro.
Regulas 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 214.panta 1.punkts un īstenošanas regulas 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus regulā 952/2013, 178.panta 1.punkta b) un c)apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka atļaujas veikt darbību brīvajā zonā turētājs savā uzskaitē iekļauj informāciju par veidu, kādā pabeigta uzglabāšanas brīvajā zonā muitas procedūra, un informāciju, kura ļauj identificēt jebkuru dokumentu, kas nav muitas deklarācija un attiecas uz procedūras pabeigšanu, šajā uzskaitē nenorādot galveno atsauces vai MRN numuru, kas identificē muitas deklarāciju, kura atbilst nākamās muitas procedūras piemērošanai attiecīgajām precēm. Proti, atļaujas turētājam, lai pabeigtu īpašo muitas procedūru “uzglabāšana brīvajā zonā”, uzskaitē nav jāietver MRN numurs.
CMR pavadzīmes, uz kurām ir ar roku izdarīta atzīme “statuss C”, ko apliecina muitas zīmoga nospiedums un ko parakstījusi muitas amatpersona, norāda, ka attiecīgo preču muitas statuss ir mainījies no “ārpus savienības preces” uz “Savienības preces”. Tomēr šajās pavadzīmēs nav pietiekami skaidras informācijas par to, kādā veidā uzglabāšanas brīvajā zonā īpašā muitas procedūra ir pabeigta. Tādējādi atsauces uz šādām pavadzīmēm iekļaušana atļaujas veikt darbību brīvajā zonā turētāja uzskaitē neatbilst īstenošanas regulas 2015/2447 178.panta 1.punkta b)apakšpunktā paredzētajai otrajai prasībai, kā arī neatbilst minētās regulas 178.panta 1.punkta c)apakšpunktā noteiktajai prasībai šajā uzskaitē ietvert datus, kas ļauj identificēt jebkādus dokumentus, kuri saistīti ar atbilstošo procedūras noslēgšanu. Tomēr no minētās regulas 178.panta 3.punkta izriet, ka muitas dienesti var atcelt prasību par konkrētu 178.panta 1. un 2.punktā norādīto datu ietveršanu uzskaitē, ja šādai atcelšanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz īpašās procedūras izmantošanas muitas uzraudzību un kontroli.
Tādējādi šādās lietās ir svarīgi pārbaudīt, vai muitas dienests saskaņā ar minētās regulas 2015/2446 178.panta 3.punktu ir atcēlis atļaujas veikt darbību brīvajā zonā turētāja pienākumu savā uzskaitē ietvert informāciju par veidu, kādā tikusi noslēgta brīvās zonas īpašā muitas procedūra, kā arī datus, kas ļauj identificēt jebkādu ar šo noslēgšanu saistītu dokumentu. Tas ir nepieciešams secinājuma izdarīšanai par to, vai ir atzīstams, ka konkrētā īpašā muitas procedūra, ir atzīstama par noslēgtu.
Tiesiskās paļāvības princips saistībā ar īpašās muitas procedūras atzīšanu par noslēgtu jāinterpretē tādējādi, ka atļaujas veikt darbību brīvajā zonā turētājs šādu paļāvību par savas uzskaites atbilstību īstenošanas regulas 2015/2446 178.panta 1.punkta b) un c)apakšpunktam var balstīt uz muitas iestāžu pastāvīgo praksi, no kuras precīzi un bez nosacījumiem izriet, ka ar to, ka turētāja uzskaitē ir iekļauta informācija tikai par CMR pavadzīmi, kura attiecīgajām precēm pievienota brīdī, kad tās tiek izvestas no brīvās zonas, un uz kuras ir ar muitas zīmoga nospiedumu apliecināta un muitas amatpersonas parakstīta ar roku rakstīta norāde par muitas statusu, ir pietiekami, lai izpildītu no šīm tiesību normām izrietošos pienākumus.
Tiesas secinājums par apstākļu juridisko novērtējumu administratīvā pārkāpuma lietā ar tiem pašiem lietas dalībniekiem par konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, uz kuru pamata Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis administratīvajā lietā pārsūdzēto lēmumu, proti, vai ir pieļauts muitas regulējuma pārkāpumu, izlaižot preces no brīvās zonas, ir saistošs administratīvā procesa tiesvedībā.
