Piedāvājam jūlija “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – jaunā PVN kārtība

2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības (ES) teritorijā, jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus? To publikācijā “No 1.jūlija – jauna PVN reģistrācijas kārtība” (iFinanses.lv, 30.06.2025.) skaidro Kristīne Erele.

Atbilstoši PVN likumā noteiktajam uzņēmumi ir tiesīgi nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā, ja Latvijā veikto darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro (bez PVN) un/vai veikta preču iegāde ES teritorijā un šo preču kopējā vērtība kārtējā kalendārajā gadā nepārsniedz 10 000 eiro (bez PVN). Tomēr līdz šim pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā kļuva obligāts, ja uzņēmums veica pārrobežu darījumus, proti, sniedza vai iegādājās pakalpojumus jebkurā citā valstī vai veica preču iegādi ES. Tas, savukārt, nozīmēja, ka uzņēmumam turpmāk jāpiemēro PVN arī saviem darījumiem Latvijas teritorijā, pat ja apgrozījums ir pavisam neliels. Lai risinātu šo problēmu, no 1.jūlija ir ieviesta īpašā PVN reģistrēšanās kārtība, kuru piemēros tikai pārrobežu darījumiem.

“Īpašajā kārtībā reģistrēts PVN maksātājs:

  • aprēķina budžetā maksājamo PVN par saņemtajiem pārrobežu pakalpojumiem vai preču iegādēm ES teritorijā, piemērojot atbilstošo PVN likmi;
  • nav tiesīgs atskaitīt priekšnodokli;
  • turpina nepiemērot PVN par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem,” stāsta autore.

Lai reģistrētos PVN maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā, jāiesniedz PVN reģistrācijas pieteikums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamo iesnieguma formu strukturēta dokumenta veidā.

Ņemot vērā, ka arī īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem tiks piešķirts PVN numurs, vaicājām VID, kā atšķirt nodokļu maksātājus. VID norāda: “PVN numurs šiem maksātājiem neatšķirsies. Īpašajā PVN kārtībā reģistrētajiem nodokļa maksātājiem jāuzņemas atbildība par pareizu rēķinu izrakstīšanu, nepiemērojot PVN. Atzīme, ka konkrētais PVN maksātājs būs reģistrēts īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā, būs pieejama VID publiskojamo datu bāzē, pārbaudot personas reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā. Atbildība par pareizu rēķina izrakstīšanu ir rēķina izrakstītājam. Tomēr arī partnerim, kas veic priekšnodokļa atskaitīšanu, ir jāpārliecinās, vai nodokļa rēķinu ir izrakstījusi PVN maksātāju reģistrā reģistrēta persona. Šī pārbaude nav jauna, un te nekas nemainās.”

2.vieta – bankas karte grāmatvedībā

TOP 3 otrajā vietā nonācis lasītāja jautājums: “Direktorei izsniegta uzņēmuma bankas karte, kas piesaistīta atsevišķam kontam. Viņa dodas komandējumā, daļa izdevumu tiek apmaksāti no privātās maksājumu kartes, bet daļa (arī par citiem dalībniekiem komandējumā) – no uzņēmuma. Vai darījumi ar uzņēmuma karti jāgrāmato kā avansa norēķins kontā “Norēķini par prasībām pret personālu” un jāsagatavo avansa norēķinu atskaite?” Atbildi publikācijā “Darījumi ar bankas karti grāmatvedībā” (iFinanses.lv, 18.07.2025.) sniedz Anna Jesemčika.

Autore skaidro: “Avansu saimnieciskiem darījumiem var izsniegt personām, kuras tieši saistītas ar konkrēto uzņēmumu: darbiniekiem, īpašniekiem, valdei, padomei. Uzņēmuma organizācijas dokumentos (grāmatvedības nolikumā) jābūt atrunātam, kas būs avansa norēķinu personas (norāda amatus), kādā gadījumā personai tiks izsniegts avanss (piemēram, komandējumiem, saimnieciskiem pirkumiem) un kāds dokuments to pamatos. Uzņēmums grāmatvedības nolikumā iekļauj:

  • avansa norēķinu personas;
  • avansa izsniegšanas un atskaitīšanās kārtību;
  • attaisnojošo dokumentu sastāvu un iesniegšanas kārtību.”

Atbildot uz jautājumu par to, vai darījumi ar bankas karti ir avansa norēķini, A. Jesemčika norāda – “ja persona iztērē savus līdzekļus (no privātās kartes) un tikai tad pieprasa iztērēto summu atmaksāt no uzņēmuma, šo nevar uzskatīt par avansa norēķinu darījumu”. Tāpat viņa skaidro, ka – “ja persona saņem lietošanā uzņēmuma bankas karti, ar kuru norēķinās par dažādiem saimnieciskiem darījumiem uzņēmuma vajadzībām, arī šajā gadījumā nav avansa norēķina pazīmes”.

3.vieta – vai nodokļi dividendēm ir godīgi?

2025.gads uzņēmējiem nāca ar nepatīkamu ziņu – 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi cita starpā arī dividendēm. Vai ar likuma grozījumiem netika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips? To publikācijā “Vai papildu nodokļa likme dividendēm pārkāpj uzņēmēju tiesisko paļāvību?” (iFinanses.lv, 21.07.2025.), kas noslēdz jūlija lasītāko rakstu TOP 3, skaidro Alisa Leškoviča.

No 2025.gada 1.janvāra spēkā stājās grozījumi likumā par IIN, saskaņā ar kuriem ienākumam no kapitāla, tostarp no dividendēm un tām pielīdzināma ienākuma, IIN likme palielināta no 20% uz 25,5%. Tāpat tika ieviesta papildu IIN likme 3% apmērā gada ienākumiem, kuri pārsniedz 200 000 eiro.

Zvērināta advokāte atgādina, ka “likuma par IIN 9.panta 1.daļas 2.1punkts nosaka, ka dividendes netiek apliktas ar IIN, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • Latvijā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums);
  • ārvalstī ir samaksāts UIN vai tam pielīdzināms nodoklis, vai arī no dividendēm ieturēts IIN vai tam pielīdzināms nodoklis.

Līdz ar to vairumā gadījumu nodokļa maksātājs nav dividenžu saņēmējs (fiziska persona), bet gan uzņēmums – dividenžu izmaksātājs”.          

Viņa arī uzsver – “minētie grozījumi attiecas tikai uz tiem dividenžu saņēmējiem – fiziskām personām –, kuras 2025.gadā:

  • saņems ienākumu (tostarp dividendes, kas nav apliekamas ar IIN) virs 200 000 eiro un kuriem būs jāsamaksā papildu IIN likme 3% apmērā no summas, kas pārsniedz 200 000 eiro;
  • saņems dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta līdz 2017.gada 31.decembrim;
  • saņems dividendes no ārvalstu kapitālsabiedrības, bet nespēs dokumentāri apliecināt, ka ārvalstī ir samaksāts UIN vai no dividendēm ieturēts IIN;
  • saņems dividendes no uzņēmuma, kura UIN bāze būs samazināta saskaņā ar UIN likuma 13.panta nosacījumiem par akciju atsavināšanas ienākumu.”

Atbildot uz jautājumu, vai uzņēmēji varēja paļauties, ka nodokļa likme nemainīsies, A. Leškoviča skaidro: “IIN likme 20% apmērā ienākumam no kapitāla, tostarp dividendēm, bija spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim – tātad septiņus gadus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmēji varētu uzticēties šim regulējumam.

Satversmes tiesa skaidrojusi, ka personas tiesiskā paļāvība, ka nodokļa likme nemainīsies vai ka netiks ieviesta papildu nodokļa likme, nav aizsargājama tādā pašā mērā kā personas tiesiskā paļāvība situācijās, kad tiek ierobežotas jau iegūtas tiesības uz īpašumu. Tāpēc uzņēmēji nevarēja pamatoti paļauties, ka IIN likme ienākumam no kapitāla (tostarp dividendēm) nekad nemainīsies vai ka netiks ieviesta papildu 3% likme ienākumam virs 200 000 eiro, kurā iekļauj arī 2025.gadā aprēķinātās dividendes, tajā skaitā tādas, kas ir atbrīvotas no IIN.”

Līdz ar to autores ieskatā “ar grozījumiem likumā par IIN netika pārkāpta dividenžu saņēmēju – fizisku personu – tiesiskās paļāvības princips. Tomēr ir vietā pārmetumi likumdevējam par to, kādā steigā tiek pieņemti lēmumi nodokļu politikas jomā. Sasteigti lēmumi un grozījumu izziņošana pēdējā brīdī mazina uzticēšanos valstij. Lai arī par šo problēmu tiek runāts jau gadiem, joprojām pietrūkst politiskās gribas kaut ko mainīt likumu pieņemšanas kārtībā”.