Veselīgs dzīvesveids ir modē! Cilvēki arvien vairāk piedomā pie veselīga uztura un sportisko aktivitāšu nozīmes ikdienā, tāpēc daudzi izmanto iespēju no rītiem uz darbu braukt ar velosipēdu. To veicina arī infrastruktūras attīstība – pilsētās tiek izbūvēti arvien jauni veloceliņi un ierīkotas velonovietnes. Darba devējiem savukārt der padomāt par veselības veicināšanu darba vietās.

Pirms uzstādīt videonovērošanas ierīces darbavietā, darba devējam ir jāizvērtē, vai videonovērošana ar mērķi kontrolēt darbiniekus darbavietā ir pamatota un likumīga un vai tādējādi netiek aizskartas darbinieku tiesības uz privātumu.

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.

Kas īsti ir komanda? Atbilstoši uzņēmuma darbības jomai un specifikai komandas var būt ļoti atšķirīgas. To veiksmīga funkcionēšana atkarīga no daudziem faktoriem, to skaitā komandas vadītāja un dalībnieku kompetencēm.

Konfūcijs savulaik teicis zelta vārdus: Izvēlies mīlamu darbu, un tev nevienu dienu savā dzīvē nebūs jāstrādā. Sava darba mīlēšanu vai patiku parasti uztveram kā dāvanu, kas tiek dota tikai retajiem. Vai tiešām tikai izredzētie spēj sekot savam profesionālajam aicinājumam, kļūstot, piemēram, par izmeklētāju, ornitologu vai gleznotāju?

Ar stresu darbā ir saskāries teju ikkatrs. Kādam tā cēlonis ir bijusi publiska uzstāšanās, citam - svarīgs projekts, kas jāpabeidz īsā un saspringtā termiņā, vēl kādam - vienmēr neapmierināts priekšnieks vai baumas un intrigas uzņēmumā. Īstermiņa psihoemocionālās problēmas mēs salīdzinoši viegli varam pārvarēt pašu spēkiem, bet, ja darbinieki ilgstoši cieš no stresa, viņiem var rasties ne vien garīgās veselības, bet arī smagi fiziskās veselības traucējumi.

Cik darba devējam, pievienotās vērtības nodokļa maksātājam (PVN maksātājam) izmaksās pasūtījums, kura izpildei tas noalgo darba ņēmēju, kurš par šo darba izpildi vēlas saņemt 1000 Ls honorāru? Kādi nodokļi jāmaksā, ja darba devējs gūst no šī darījuma peļņu?

Kā liecina pētījumu kompāniju veiktās aptaujas, vidējais atalgojuma pieaugums Latvijas uzņēmumos 2011. gadā bijis 3 – 6 % robežās. Līdzīgus skaitļus min arī Latvijas banku ekonomisti un LR Ekonomikas ministrijas speciālisti, norādot uz vidēji 4 % atalgojuma pieaugumu šogad. Viņu prognozes turpmākajiem periodiem: vidējā alga 2013. gadā pieaugšot par 5,5%, bet 2014. gadā par 6,5 %.

Latvijas darba tirgu būtiski ietekmēs ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē.

Vairumam iFinanses.lv lasītāju jau ir zināms, ka kopš 2010.gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek aplikts arī iznomātā personāla ienākums, kuru apmaksā Latvijas rezidents. Lai arī attiecīgais likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) pants tika ieviests turpat pirms diviem gadiem, prakse rāda, ka vēl joprojām viedokļi par IIN piemērošanu minētajam ienākuma veidam ir dažādi, jo katra no pusēm, proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un nodokļu maksātājs, personāla nomas darījuma būtību interpretē atbilstoši savai izpratnei vai, iespējams, izdevīgumam. Tādēļ šīs publikācijas mērķis ir veikt attiecīgās likuma par IIN normas analīzi un, pamatojoties uz to, sniegt autora izpratni par personāla nomas būtību.

Darba izpildes vadības process sākas ar darba mērķu plānošanu un beidzas ar sasniegto rezultātu novērtējumu un darbinieku attīstības plānošanu. Vadītājs tiekas ar darbiniekiem, lai pārrunātu paveikto iepriekšējā periodā, plānus un mērķus nākamajam periodam un vienotos par darbinieka attīstības plānu. Darba izpildes pārrunāšanu optimāli būtu veikt reizi ceturksnī. Procesam būtu jābūt tādam, lai tas radītu papildu vērtību gan darbiniekam, gan darba devējam.

Novērtējot potenciālo jauno kolēģi jūsu komandā, nekas nav līdzvērtīgi efektīvs sarunai – pilnvērtīgai, dziļai un patiesas intereses piepildītai. Jā, tradicionāli to dēvē par darba interviju. Bet uzrakstīts tas izskatās tik formāli, ka paliekam pie sarunas.

Šobrīd ir laiks, kad daudzos uzņēmumos vēl notiek nopietnas pārrunas ar darbiniekiem par darba vietu skaita samazināšanu un atalgojuma samazināšanu. Savukārt uzņēmumos, kas ir stabilizējušies un sāk attīstīties, darbinieki sāk domāt par to, kā viņi varētu nopelnīt vairāk. Ne viena, ne otra saruna nevienai no pusēm nav ikdienas saruna un bieži vien uz šīm sarunām ir ne tikai jāsagatavojas ar labiem un pārliecinošiem argumentiem, bet arī jāmotivē sevi šo procesu neatlikt.

Dažos vārdos raksturojot to, kas šobrīd notiek aktīvajā darba tirgū, var teikt: CĪNIŅŠ PAR LABU DARBINIEKU. Kāpēc tā, kas īsti ir „labs” darbinieks un ko dara 194 tūkstoši bezdarbnieku? Par visu pēc kārtas.

Pirmā darba diena ir salīdzinoši spilgts notikums jaunā darbinieka dzīvē, no veiksmēm vai neveiksmēm lielā mērā atkarīgs darbinieka turpmākais darbs un darba devēja un kolēģu attieksmes. Arvien biežāk personālvadībā uzsveram, ka darbinieku gribam piesaistīt uz pēc iespējas ilgāku laiku darba vietai, un domājam par jaunā darbinieka adaptāciju, integrāciju vai socializāciju. Kas ir tās lietas, kas pirmajā darba dienā noteikti jāizdara darba devējam, un kas ir tās, kas svarīgas darbiniekam?