Uzņēmums nodarbojas ar izdevējdarbību. Tajā strādā 5 algoti darbinieki, kuri saņem valstī noteikto minimālo algu. Vienlaikus ar darbiniekiem ir noslēgti arī autora līgumi, un viņi saņem autoratlīdzības, kas 6-7 reizes pārsniedz minimālās algas apmēru. Skaidri redzams, ka šinī situācijā ir finanšu atkarības pazīmes. Kā šādā gadījumā autoratlīdzībām piemērot nodokļus?

Darbinieka aizvietošana viņa prombūtnē visbiežāk saistīta ar darba devēja nepieciešamību slēgt rakstveida darba līgumu ar darbinieku - aizstājēju - uz noteiktu laiku. Līdz ar to pirms darba līguma slēgšanas būtiski ņemt vērā Darba likumā (DL) ietverto regulējumu. Šajā rakstā tiks sniegts ieskats normatīvo aktu prasībās par darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu:

Darba likums (DL) paredz detalizētu darba attiecību izbeigšanas regulējumu - iespējamos un atļautos uzteikuma pamatojumus, procesuālās darbības, kas darba devējam un darbiniekam jāveic pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas, uzteikuma termiņus un uzteikuma apstrīdēšanas iespējas. Taču DL 100.panta 5.daļa darbiniekam paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls.

Esmu dzirdējusi, ka darba līgumā nav jānorāda darbinieka pases dati, jo pase var mainīties un tad būtu jāveic izmaiņas arī darba līgumā. Bet tagad personu kartiņas vairs nav obligātas, un tad sanāk, ka pases datus organizācija vispār nepiefiksē. Kā ir pareizi? Vai pases dati nav izmantojami kā papildus informācija / pierādījums gadījumā, ja rastos kāda strīdus situācija starp darba devēju un darbinieku?

Agrāk likums noteica, ka mikrouzņēmuma darbiniekam algas nodokļa grāmatiņa obligāti jāiesniedz mikrouzņēmumā. Kā tagad, pēc elektronisko algas nodokļa grāmatiņu ieviešanas, rīkoties mikrouzņēmumu darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli?

Zināms, ka kopš 1.jūnija ir ieviests sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (SLIN) – 15% no aprēķinātā ienākuma. Kāds līgums ir slēdzams ar darbiniekiem, kuriem plāno piemērot SLIN? Dažkārt sezonas laukstrādnieks tiek nodarbināts tikai 1 dienu. Vai ar šādiem darbiniekiem arī ir jāslēdz rakstveida līgums?

Uzņēmums pieņēma darbā tirdzniecības pārstāvi Kurzemes reģionā. Uzņēmuma juridiskā un biroja adrese ir Rīga, taču paredzēts, ka tirdzniecības pārstāvis savus darbus veiks no mājām un apmeklēs klientus Kurzemē. Tāpat darbiniekam tiks nodrošināta automašīna un portatīvā datortehnika ar mobilo internetu. Kāda darba vieta būtu jānorāda darba līgumā? Vai tirdzniecības pārstāvim drīkst apmaksāt naktsmītnes izdevumus un dienas naudu, ja viņam paredzēts vairākas dienas būt Rīgā (sapulce, apmācības u.c.)?

Uzņēmums plāno nosūtīt savu darbinieku strādāt uz ārvalstīm. Vai taisnība, ka šādā gadījumā uzņēmumam ir jāsaņem licence?

Uzņēmuma autotransportam ir kasko apdrošināšana. Tagad uzņēmums papildus iegādājies arī autotransporta vadītāja apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem (polisē nav norādītas konkrētas personas). Kā gada beigās piemērot darbaspēka nodokļus apdrošināšanas izmaksām, ja ar konkrēto autotransportu / kravas auto brauc vairāki darbinieki?

Biedrība ir saņēmusi finansējumu un rīko pasākumu, kura organizēšanai nepieciešams piesaistīt instruktorus. Neviens instruktors nav reģistrējies kā pašnodarbinātais. Kādu līgumu slēgt, ja darbinieku plāno nodarbināt 1 dienu? Kādi nodokļi jāmaksā, un kāda informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?

Kā pareizi darba līgumā (uz noteiktu laiku) uzrādīt konkrēta darba veicēja darba veikšanas adresi, ja biedrības juridiskā adrese nav darbinieka darba veikšanas faktiskā adrese? Biedrībai nav savu biroja telpu, tāpēc darbinieki, abpusēji vienojoties, projekta finansējuma ietvaros darbu veiks savā dzīves vietā.

Uzņēmums plāno nodarbināt fizisko personu, kas nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kura 3 - 5 reizes mēnesī pēc pasūtījuma uzstādīs aprīkojumu uzņēmuma klientiem (iespējams, kādā mēnesī nebūs tādu pasūtījumu). Pastāvīgs darbinieks nav vajadzīgs. Līdz ar to rodas daži jautājumi.

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?

Parakstot darba līgumu, darbinieks bieži vien ievēro tikai algas apmēru, darba laiku, bet nepievērš lielu uzmanību citiem svarīgiem jautājumiem, kas turpmāk var izraisīt konfliktu starp darbinieku un darba devēju, kas izšķirams tiesā. Rakstā apskatīšu gadījumus, kad pusēm ir bijusi atšķirīga izpratne par atsevišķiem darba līguma punktiem, kā arī norādīšu uz dažu darba devējiem būtisku noteikumu atrunāšanu tieši darba līgumā.