Šobrīd, kad ekonomiskā krīze Latvijā vēl negrib atkāpties un ir nedrošība par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs, pirms ieguldīt savā rīcībā esošos, lielākoties, ierobežotos līdzekļus, iespējams, tos ieguldīs ārpus Latvijas, ja Latvijas nodokļu likumdošana nebūs konkurētspējīga ar citu valstu nodokļu likumdošanu. Vai Latvijas valdība laikā, kad valsts augšupejas veicināšanai ir nepieciešams katrs samaksātais santīms, dara pietiekoši, lai veicinātu uzņēmumu rašanos un attīstību Latvijā? Vai haoss Latvijas biznesa vidē un neprognozējamā nodokļu likumdošana neveicina ieguldījumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm? Uzņēmēju vidū ir parādījusies tendence dibināt uzņēmumus Igaunijā vai Lietuvā un nevis Latvijā. Šajā rakstā apskatīsim iemeslus, kāpēc tas tiek darīts.

Neskatoties uz to, ka grozījumi Gadu pārskata likumā, kas nosaka obligātās prasības atliktā nodokļa aprēķināšanā, pieņemti 2005. gada 26. maijā, joprojām gada pārskatu sagatavošanas periodā tiek saņemti daudz jautājumu, kas saistīti ar tā aprēķināšanu. Runājot par terminu – atliktais nodoklis –, neviens nav uzdevis jautājumu: uz kuru nodokli tas īsti attiecas? Tomēr, kad sākam runāt par uzņēmumu ienākuma nodokli un atlikto nodokli, neskaidrību ir daudz.

Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz aktuālākajiem nodokļu jautājumiem, ar kuriem saskaras gan fiziskās personas, kuras strādā un gūst ienākumu no algota darba ārvalstīs, gan uzņēmēji jeb Latvijas sabiedrības, kuras nosūta savus darbiniekus darbam ārvalstīs.