Preces tiek transportētas no Gulbenes uz ostu Rīgā, kur veic preču muitošanu eksportam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.17 Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai (MK noteikumi Nr.17) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi pakalpojumiem piemēro, ja uzsākta eksporta procedūra. Kā piemērot PVN transporta pakalpojumiem līdz Rīgas ostai (tanī brīdī sanāk, ka eksporta procedūra vēl nav iesākta)?

Čehijas uzņēmums nodrošina programmatūras izstrādi Latvijas uzņēmumam un Latvijas uzņēmuma darbinieku apmācību. Līgumā ir noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts no Čehijas ofisa. Līguma pielikumā ir noteikta iesaistīto speciālistu stundas likme atbilstoši ieņemamajam amatam (piem., vecākais projektu menedžeris, jaunākais analītiķis) un kārtība, kādā tiek iesniegtas atskaites par paveiktajiem darbiem.

Latvija bija viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura nebija ieviesusi nodevu par galveno autoceļu izmantošanu. No šī gada 1.jūlija tas ir mainījies - kravas transportlīdzekļiem, kas izmanto konkrētus, likumā noteiktus ceļu posmus Latvijas teritorijā un pārsniedz likumā noteikto transportlīdzekļa maksimālo svaru, ir jāmaksā nodeva. Tas attiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Uzņēmums saņem preces no ASV, bet rēķinu izraksta Lielbritānijas uzņēmums, kas nav reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju. Preces tiek ievestas Latvijā no ASV, un veikta muitas procedūra (samaksāts PVN un muitas nodoklis). Kā šāds darījums jāuzrāda PVN deklarācijā, un vai tas kaut ko mainītu, ja Anglijas uzņēmums būtu reģistrējies nodokļu maksātāju reģistrā? Ja paši veicam muitas procedūru, vai PVN deklarācijā kā partneris jāuzrāda Valsts kase?

Neiekasētais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, to skaitā arī Latvijā, rodas dažādu iemeslu dēļ. Neapstrīdami viens no neiekasētā PVN cēloņiem ir PVN sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Precīzus PVN sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas radītos PVN ieņēmumu zaudējumus neviens nav varējis aprēķināt, tomēr tas nenozīmē, ka tie nav apjaušami.

Saimnieciskās darbības veicējam (SDV) reģistrēts darbības veids mežkopība un citas mežsaimniecības darbības. 2014.gadā SDV ir pārdevis vairākus nekustamos īpašumus (zemi kopā ar mežu) par lielāku cenu, nekā tie bija iegādāti. Nekustamie īpašumi ir nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības uzskaitē kopš 2004.gada, un katram nekustamajam īpašumam ir izveidota pamatlīdzekļa kartiņa. Kāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāpiemēro minētajiem darījumiem? Vai minētais ienākums ir klasificējams kā ienākums no kapitāla, kuram saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 15.panta 3.1daļu tiek piemērota IIN likme 15%? Vai varbūt tas ir saimnieciskās darbības ienākums, kam saskaņā ar likuma par IIN 15.panta 2.1daļu piemērojama IIN likme 24%?

Līdz šī gada 30.jūnijam fiziskajām personām jādeklarē neatmaksātie aizdevumi virs 15 000 EUR. Ja tas netiks izdarīts, tad aizdevuma neatmaksātā daļa tiks pielīdzināta gūtam ienākumam un tai piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Par IIN nomaksu būs atbildīgs aizdevuma ņēmējs. Tāpēc noderīgi ir zināt, kādos gadījumos un kam ir vai nav jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Uzņēmuma A divi dalībnieki (fiziskas personas) pārdod savas daļas uzņēmumam B. Vai par šiem ienākumiem ir jāmaksā kāds nodoklis? Vai nodokļa piemērošana ir atkarīga no tā, kā šīs daļas ir iegūtas? Piemēram, viena fiziskā persona daļas ieguvusi uz laulību līguma pamata, otrai daļas tika pārrakstītas bez atlīdzības.

Uzņēmums A nodarbojas ar ēku apsaimniekošanu un ir noslēdzis līgumu par apsaimniekošanu ar uzņēmumu B, kas sniedz viesnīcu pakalpojumus. Apsaimniekošanas līgums paredz, ka uzņēmums B veic fiksētus maksājumus, lai garantētu līdzekļus neplānotiem remontiem (līgumā remonta uzkrājumu fonds). Šos uzkrājumus uzņēmums A izmantos avāriju seku likvidēšanai, ārkārtas bojājumu novēršanai, neatliekamiem neplānotiem remontiem, ēkas un sistēmu kapitālremontiem, fasādes vizuālo bojājumu novēršanai un citiem ārkārtas pasākumiem. Vai šādus maksājumus var uzskatīt par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekamiem darījumiem? Un kā uzņēmumam A būtu jāgrāmato šādi darījumi?

Nodokļu pareiza piemērošana nekustamajam īpašumam vienmēr saistīta ar palielinātu risku. Pirmkārt, tādēļ, ka parasti darījumos ir iesaistītas lielas summas. Nekustamā īpašuma būvniecības un pārdošanas cenas ir ievērojamas, attiecīgi arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas, kas ir aprēķināmas vai atskaitāmas par darījumiem, ir lielas. Otrkārt, PVN vajadzībām priekšnodokļa uzskaite jāveic 10 gadus, līdz ar to faktiski nodokļu risks ir ilgāks nekā likumā Par nodokļiem uan nodevām paredzētie 3 gadi vai 5 gadi attiecībā uz saistīto uzņēmumu pielietoto transfertcenu atbilstību tirgus cenām.

Kooperatīvā sabiedrība izstrādā konkursa nolikumu un nolemj piešķirt naudas balvas lielākajiem produkcijas piegādātājiem, piemēram, 100 EUR katram kooperatīva biedram, kas piegādā noteiktu produkcijas apjomu. Kooperatīva biedri ir gan fiziskas personas (reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji), gan juridiskas personas. Kādi nodokļi par šīm naudas balvām jāmaksā kooperatīvajai sabiedrībai, un kādi nodokļi jāmaksā naudas balvu saņēmējam? Vai kooperatīvā sabiedrība šīs summas drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos?

Latvijas uzņēmums (SIA) plāno izsniegt aizdevumu fiziskai personai, kas ir nerezidents. Vai uzņēmums drīkst to darīt? Vai šāds aizdevums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)?

Praksē nereti uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ izsniedz bezprocentu aizdevumus gan fiziskām, gan juridiskām personām, tomēr jāatceras, ka aizdevuma izsniegšana bez procentiem var radīt nodokļu sekas gan aizdevējam, gan aizņēmējam.

2012.gadā uzņēmums nebija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un no klienta saņēma avansa maksājumus par darbiem, kas tika sākti 2012.gadā. Saņemtās summas tika grāmatotas kontā Saņemtie avansi.

Zināms, ka līdz 30.06.2014. aizdevumu ņēmējiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informācija par aizdevumiem uz 31.12.2013., kuru neatmaksātā daļa (vienam aizdevējam) pārsniedz 15 000 EUR. Aizdevuma ņēmējs ir fiziska persona, kurai ir pasludināta saistību dzēšanas procedūra, un šis parāds uzņēmumam ir uzskaitīts kā šaubīgais, kā arī puse no parāda ir norakstīta. Vai par šādu parādu arī ir jāsniedz informācija VID? Ja jā, vai jānorāda pilna summa vai tikai puse (kas vēl nav norakstīta)?