Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "A" no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada janvārim nebija reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā (2022.gada februārī reģistrējās PVN maksātāju reģistrā). Sabiedrības saimnieciskā darbība ir gan savu nedzīvojamo telpu noma, gan apakšnoma juridiskām personām, proti, uzņēmumam ir īpašumi, kurus nomā no citām personām un pēc tam nodod apakšnomā. Periodā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada janvārim tika izrakstīti nedzīvojamo telpu nomas rēķini juridiskām personām bez PVN. Savukārt, rēķini par komunālajiem pakalpojumiem tika izrakstīti ar PVN, rēķinā norādot komunālo pakalpojumu sniedzēja nosaukumu un reģistrācijas numuru, rēķina datumu un numuru, pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.

  • Vai SIA "A" ir pareizi izrakstījusi komunālo pakalpojumu rēķinus ar PVN, atšifrējot rēķinā reālā pakalpojuma sniedzēja rēķina datus un rekvizītus?
  • Vai SIA "A" tiek uzskatīta par starpnieku komunālajos pakalpojumos un apakšnomā? Līgumos tas nav noteikts. Atlīdzība par starpniecības pakalpojumiem netiek saņemta. Bet no apakšnomas pakalpojumiem rodas  ieņēmumi.
  • Kā pareizi uzskaitīt SIA "A" grāmatvedībā saņemtos komunālos pakalpojumus un izrakstītos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem (laika posmā, kad SIA "A" nebija reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā)? Neskaidrības ir par PVN - vai tas ir jāiekļauj izdevumos/ ieņēmumos, vai tomēr jāuzskaita atsevišķi.
  • Kā pareizi uzskaitīt SIA "A" grāmatvedībā saņemtos telpu nomas pakalpojumus un izrakstītos apakšnomas rēķinus par telpu nomas pakalpojumiem?

No situācijas apraksta saprotu, ka SIA "A" līgumos ar nomniekiem par nekustamā īpašuma nomu nav paredzējusi, ka attiecībā uz komunālajiem maksājumiem sabiedrība rīkosies kā starpnieks (kasieris). Neraugoties uz to, ka sabiedrība faktiski ir rīkojusies kā starpnieks un otrā puse – nomnieks to ir akceptējis, pieņemot un apmaksājot sabiedrības izrakstītos nodokļa rēķinus, tomēr pastāv risks, ka VID šādā rīcībā varētu saskatīt pārkāpumu. Tādēļ iesaku sagatavot un parakstīt atbilstošu papildu vienošanos. Tā kā PVN piemērošana situācijās, kad nekustamā īpašuma iznomātājs attiecībā uz komunālajiem maksājumiem izvēlas starpnieka darbības modeli, atšķiras no situācijas, kad puses nav vienojušās par starpnieka modeli, sniegšu paskaidrojumu par PVN piemērošanas niansēm abos gadījumos, izmantojot vienkāršotu piemēru.