Latvija pēdējos pāris gados ir veikusi nozīmīgas izmaiņas likumos, lai veicinātu ieguldījumu holdingu veidošanu un dibināšanu Latvijā. Pateicoties tam, mūsu valsts pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pievilcīgāka ārvalstu kompānijām, kas šeit dibina holdinga sabiedrības. Nereti šādi vietējie holdingi nodarbojas ne tikai ar daļu turēšanu, bet arī iesaistās, vismaz netieši, citu sabiedrību saimnieciskajā darbībā.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikti tie finanšu darījumi, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, piemēram, ja viens uzņēmums, kas nav kredītiestāde, veic naudas aizdevumu citam uzņēmumam. Vienlaikus saistībā ar finanšu darījumiem, to sniegšanu un nodrošināšanu var tikt sniegti arī citi – starpnieka, tehniskā atbalsta pakalpojumi u.tml. Vai arī šie pārējie pakalpojumi tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, vai tomēr tiem jāpiemēro nodoklis vispārīgajā kārtībā?

Praksē bieži nodokļu maksātāji saviem sadarbības partneriem samaksā daļu no nolīgtās atlīdzības, vēl pirms šī prece vai pakalpojums ir saņemts. Samaksājot avansu, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli. Diemžēl ne vienmēr darījumi noris tā, kā plānots. Gadās, ka avanss ir samaksāts un priekšnodoklis atskaitīts, bet prece vai pakalpojumi tā arī netiek saņemti.

Darījumos starp saistītām personām nodokļu maksātājam jāizvēlas atbilstošākā transfertcenu metode, kas palīdz pēc iespējas precīzāk noteikt darījumu tirgus vērtību atbilstoši visiem novērtēšanas principiem. Aizvien vairāk attīstoties tiesu praksei transfertcenu jomā, attīstās un mainās arī metožu piemērošanas prakse.

Praksē bieži rodas neskaidrības un jautājumi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām pārbaudēm, to apjomu, biežumu un valsts iestādes tiesībām, veicot šādas pārbaudes. 2015. un 2014.gadā Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir pieņēmis 2 nolēmumus, ar kuriem tiek kliedēti un padziļināti skaidroti daži nodokļu maksātāju vidū visai izplatīti mīti.

Kuros gadījumos uzskatāms, ka persona ir pašnodarbinātais, un kādas pazīmes liecina, ka persona tomēr saņem atlīdzību, par kuru algas nodoklis ir jāmaksā ienākuma izmaksātājam? Kas ir “neīstie pašnodarbinātie”, un vai šī problēma ir aktuāla Latvijā?

Uzņēmumam, sagatavojot gada pārskatu un veicot grāmatojumus par saimnieciskajām darbībām, kuras tieši nav saistītas ar uzņēmuma komercdarbības funkciju pildīšanu, ir jāpievērš īpaša uzmanība izdevumus pamatojošiem dokumentiem, jo pretējā gadījumā pastāv būtisks risks saskarties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotu papildu nodokļu maksājumu uzrēķinu.

Lūdzu, komentējiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) remontdarbiem uz kuģiem! Atbildē minēts, ka uzņēmumam ir tiesības piemērot PVN 0% likmi kuģiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un tie pārvadā pasažierus par atlīdzību vai tos izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai. Kas ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi? Uzņēmuma rīcībā ir kuģa reģistrācijas apliecība, ka kuģis ir reģistrēts Belīzē, bet VID uzziņā norādīja, ka tas nav pierādījums.

Augstākā tiesa ar 15.05.2014. lēmumu ir atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar SIA Forvards-V kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 10.02.2014. spriedumu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas nozīmē, ka ir stājies spēkā 10.02.2014. Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka SIA Forvards-V nebija tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem 42 583,85 latu apmērā no grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotajiem darījumiem, nebija tiesību 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaut un uzskaitīt izmaksas 94 477 latu apmērā, kā arī aprēķināt nolietojumu nodokļu vajadzībām 116 038 524 latu apmērā. Tiesa savā spriedumā arī atzina, ka SIA Forvards-V zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu.

Latvijas Republikas (LR) Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 12.06.2013. pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-21/2013 (Spriedums) "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā iekļaujamo saimnieciskās darbības izmaksu ierobežošanas pamats", ar kuru, ieviešot pienākumu nodokļu administrācijai pierādīt nodokļa maksātāja informētību par dalību krāpnieciskā shēmā (darījumu ķēdē), ir papildinājis kritērijus, pēc kuriem nodokļu administrācija var atzīt darījumus (saimnieciskās darbības izmaksas) par fiktīviem, tādējādi koriģējot apliekamo ienākumu.

Nodokļu jomā šobrīd lielākā ažiotāža nenoliedzami ir ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzrēķiniem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas lietās, galvenokārt, divu apsvērumu dēļ – pirmkārt, šobrīd šī tēma ir vispopulārākā VID auditos vērtētā problēma un, otrkārt, pēdējos divos mēnešos PVN krāpšanas lietas ir nonākušas arī līdz Augstākās tiesas Senātam (turpmāk - Senāts), un Senāta spriedumi norāda uz nepilnībām šo lietu analīzē no VID puses un zemākās instances tiesās.

Šī gada 1. februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu (lietas Nr. A42935209), ar kuru ir atzītas nodokļu maksātāju tiesības saņemt kompensāciju no valsts par naudas līdzekļiem, kas ir bijuši valsts rīcībā, kamēr nodokļu maksātājs ir tiesājies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tā lēmuma atcelšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesa pateica Latvijai tieši acīs to, ko Latvija negribēja dzirdēt. Proti, ES Tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai – PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus, VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj laicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tajā skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzi uzņēmumi ir saņēmuši VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar šaubīgiem darījumu partneriem, tajā skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.

Zaudējumu segšana no turpmāko taksācijas gadu apliekamā ienākuma un zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā ir vieni no būtiskākajiem ienākuma nodokļa stimuliem komersantiem. Tomēr atsevišķas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 14. panta (Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana) un 14.1 panta (Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā) normas nodokļu maksātāji un nodokļu administrācija joprojām interpretē un piemēro praksē atšķirīgi.