Valdes loceklim jāpārstāv uzņēmums – jātiekas ar biznesa partneriem utt. Viņam vienmēr ir labi jāizskatās. Kādus izdevumus drīkst segt uzņēmums? Apģērbs, frizieris, restorānu rēķini? Vai ir kādi ierobežojumi?

Ja darbiniekiem ir noteikta darba vieta, laiks, ko viņi pavada ceļā no mājām līdz darbam, netiek uzskatīts par darba laiku un netiek apmaksāts, jo katrs var brīvi izvēlēties, vai dzīvot tuvāk vai tālāk no darba vietas. Taču nesen pieņemtais Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums liecina, ka citādi ir darbiniekiem, kuri ir mobili un kuriem nav noteiktas darba vietas, piemēram, tehnisku pakalpojumu sniedzējiem, kas servisu nodrošina, ierodoties pie klienta.

Zināms, ka fiziskās personas var veikt saimniecisko darbību, reģistrējoties un maksājot nodokļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Saskarsmē ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) fiziskajām personām nereti aktuāls ir jautājums par skaidras naudas uzkrājumiem. Kādi pierādījumi pamato skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi un ir nodrošināmi nodokļu administrācijai? Šovasar Augstākā tiesa (AT) ir pieņēmusi spriedumu, kurā sniedz skaidrojumu.

Praksē bieži nodokļu maksātāji saviem sadarbības partneriem samaksā daļu no nolīgtās atlīdzības, vēl pirms šī prece vai pakalpojums ir saņemts. Samaksājot avansu, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli. Diemžēl ne vienmēr darījumi noris tā, kā plānots. Gadās, ka avanss ir samaksāts un priekšnodoklis atskaitīts, bet prece vai pakalpojumi tā arī netiek saņemti.

Vispārīgā gadījumā par ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Taču likums ir noteicis izņēmuma gadījumus, kuros fiziskā persona ir atbrīvota no nodokļa maksāšanas pienākuma. Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai atvieglojumu piemērotu, un kā noteikt kapitāla pieaugumu, ja nekustamais īpašums bija saņemts dāvinājumā?

Darījumos starp saistītām personām nodokļu maksātājam jāizvēlas atbilstošākā transfertcenu metode, kas palīdz pēc iespējas precīzāk noteikt darījumu tirgus vērtību atbilstoši visiem novērtēšanas principiem. Aizvien vairāk attīstoties tiesu praksei transfertcenu jomā, attīstās un mainās arī metožu piemērošanas prakse.

Praksē bieži rodas neskaidrības un jautājumi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajām pārbaudēm, to apjomu, biežumu un valsts iestādes tiesībām, veicot šādas pārbaudes. 2015. un 2014.gadā Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir pieņēmis 2 nolēmumus, ar kuriem tiek kliedēti un padziļināti skaidroti daži nodokļu maksātāju vidū visai izplatīti mīti.

Kuros gadījumos uzskatāms, ka persona ir pašnodarbinātais, un kādas pazīmes liecina, ka persona tomēr saņem atlīdzību, par kuru algas nodoklis ir jāmaksā ienākuma izmaksātājam? Kas ir “neīstie pašnodarbinātie”, un vai šī problēma ir aktuāla Latvijā?

Notariālais izpildu akts ir salīdzinoši jauns tiesību instruments, tāpēc par tā piemērošanu vēl ir domstarpības. Piemēram, vai nostiprinājuma lūgumam pievienots notariālais izpildu akts par saistības piespiedu izpildīšanu bezstrīdus kārtībā un aizdevuma līgums var būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā?

Šķīrējtiesas pilnvaras lūgt tiesvedības izdevumu nodrošinājumu ir viens no jautājumiem, kas izraisījis vislielākos strīdus un nesaprašanās dažādās Eiropas Savienības valstu un citās jurisdikcijās. Aplūkosim, kādas ir atšķirības starp dažādu valstu šķīrējtiesu režīmiem un vadošo šķīrējtiesu institūciju reglamentiem un kādas sekas praksē var rasties šo atšķirību dēļ!

Darba likums (DL) paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls. Kas ir uzskatāms par svarīgu iemeslu? Un kurai pusei jāpierāda, ka šāds darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots?

Slēdzot civiltiesiskus līgumus, puses var brīvi vienoties par strīdu izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā katras situācijas specifiku, puses var izvēlēties, vai strīdu risināšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesai vai, ja tiesību akti izvēli neierobežo, vienoties par atbilstošu šķīrējtiesu. Vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas klauzula) tiek uzskatīta par patstāvīgu vienošanos, līdz ar to arī vienošanās par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā spēkā esamība tiks vērtēta atsevišķi no noslēgtā civiltiesiskā līguma.

2014.gada otrajā pusē Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ir sagatavojis vairākus būtiskus nolēmumus, kuros skarti aktuāli Civilprocesa likuma (CPL) normu piemērošanas jautājumi, piemēram, par tiesāšanās izdevumiem un sprieduma izpildes nekavējoties jēdzienu.

Šis ir turpinājums 14.07.2014. publicētajam rakstam Nodarbināšana ārvalstīs – juridiskie un nodokļu aspekti. Kā būtiska problēma tika uzsvērta darba devēju juridiskās formas izvēle darba līgumā darbinieka nodarbināšanai ārvalstīs, proti, vai darbinieks izpildīt darbu ārpus savas ierastās darbavietas jāsūta komandējumā, darba braucienā vai nosūtījumā. Šajā saistībā svarīgs ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 30.09.2014. spriedums lietā Nr.C28469512, SKA-2425/2014 par darba samaksas piedziņu. Atkārtoti jāuzver, ka gan Rīgas apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas spriedumi minētajā lietā ir aplūkojami kritiski, nevērtējot faktisko apstākļu un nosūtījuma / komandējuma kritērijus.

Līdz tiesu instanču sistēmas reformas uzsākšanai bija pierasts, ka atsevišķas lietu kategorijas civillietās un krimināllietās pirmajā instancē piekrīt apgabaltiesām un apelācijas instancē attiecīgai Augstākās tiesas (AT) palātai. Tomēr viss mainīsies ar tīrās trīspakāpju tiesu instanču sistēmas modeļa ieviešanu, kura turpmāk paredz, ka pirmajā instancē visas civillietas un krimināllietas tiks skatītas rajona (pilsētas) tiesās, apelācijas instancē – apgabaltiesās, savukārt kasācijas instancē – AT.