Pagājuši jau septiņi gadi kopš Latvijā ieviesta jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība. Kā Latvijai veicies šajā laikā? Vai nodokļa reformas mērķi ir sasniegti? Kā Latvija izskatās uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona?

Raksta līdzautore: Irēna Arbidāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu nodaļas direktore, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicējusi pārskatu “Corporate Tax Statistics 2024”, kurā analizēta Latvijas pozīcija salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tostarp tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Rezultāti droši vien šķitīs šokējoši: Latvija ierindojusies pēdējā vietā pasaulē pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu īpatsvara kopējos nodokļu ieņēmumos valstī un priekšpēdējā vietā pēc UIN ieņēmumu attiecības pret iekšzemes kopproduktu (IKP).

Šis pētījums veikts 2024.gadā un aptver informāciju par UIN ieņēmumu īpatsvaru kopējos nodokļu ieņēmumos vidēji 123 ESAO jurisdikcijās, par kurām datubāzē ir pieejami UIN ieņēmumu dati. Vidēji šajās valstīs UIN ieņēmumi veido 10,2% no visiem nodokļu ieņēmumiem un vidēji 3,3% no šo valstu IKP.

Kā klājies kaimiņiem?

Pētījumā Lietuva ir novērtēta augstāk nekā Latvija un ierindojas par 12 vietām augstāk, savukārt Igaunija ar līdzīgu UIN režīmu un zemāku likmi regulārajiem dividenžu maksājumiem ir tikai trīs vietas augstāk. UIN ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos: Latvijā – 2,79%, Igaunijā – 4,57% un Lietuvā – 6,44%.

Ja apskatām UIN ieņēmumus pret IKP, tad Baltijas valstis joprojām atrodas saraksta lejasdaļā. Latvijas UIN ieņēmumi veido 0,85% no IKP, Igaunijā – 1,53%, bet Lietuvā – 2,07%.