Jēdzienu "lietderība" parasti lietojam, lai izmērītu kādas darbības rezultātu, samērojot ieguldītos resursus ar faktiski sasniegto. Ja privātais uzņēmējs ir nomaksājis nodokļus, neviens viņam nevar liegt iepirkt ekskluzīvas preces un rīkot vērienīgus pasākumus - lietderības vērtēšanas privilēģija pieder uzņēmējam. Tomēr citādāka situācija ir ar publisko kapitālu, kura izlietojumu vērtē gan ikviens sabiedrības loceklis, gan Valsts kontrole (VK).

29.01.2015. publikācijā "Kā optimizēt krājumus?" minēju, ka dažkārt ir lietderīgi ieguldīt aktīvos virs noteiktā optimālā līmeņa. Šajā publikācijā aplūkošu kapitāla ieguldīšanas ekonomiskās īpatnības un aspektus, kas jāņem vērā, vērtējot kapitāla optimālo izmantošanu.

Dīvaini, ka visvērtīgāko uzņēmuma aktīvu – personālu – finanšu pārskatos atspoguļo tikai izmaksās, turpretī krājumus un darbarīkus – aktīvos. Droši vien tas nav viegli – atrast līdzsvaru starp cilvēku kā ražošanas resursu un cilvēku kā labklājības objektu, t.i., ražošanas mērķi. Kas tad ir darbinieks – cilvēks vai instruments? Vai uz personālu jācenšas ekonomēt, vai arī jāmaksā tam iespējami vairāk, sagaidot lielāku atdevi?

Ja jūsu noliktavās, pārfrāzējot anekdoti, ir tikai 2 problēmas: nav ko pārdot un nav kur nolikt jaunu preci, tad jums noteikti ir jāizlasa šis raksts.

Iepriekšējās iFinanses.lv publikācijās prezentēju rīku VĀRDS un detalizēti skaidroju, kā sastādīt uzņēmuma finanšu plānu jeb budžetu 5 plānošanas posmos - Vispārīgais nolūks, AktivitĀtes, Rutīna, Dižens veikums, Sargslānis, taču atstāju jūs neziņā, kā iegūtos datus interpretēt. Iespējams, secinājāt, ka viena, otra darbība jūsu uzņēmumā nav efektīva, kaut kur nepieciešams samazināt izmaksas, bet daži varbūt pat būs izrēķinājuši plānoto produkcijas pašizmaksu. Tomēr galvenais plānošanas mērķis nav saistīts ar materiālajām sfērām.

Turpinām iepriekšējā publikācijā sākto tēmu par finanšu plāna sagatavošanu, papildinot iepriekš izstrādāto operatīvās darbības budžetu ar 2 nozīmīgām plānošanas pozīcijām – investīcijām un uzkrājumiem.

Paskatīsimies uz gada nogali nevis kā rezultātu apkopošanas laiku, bet gan brīdi, kad jāveic nākamā gada darbību plānošana!

Pirmajā publikācijas daļā, par pamatu ņemot kāda mazumtirdzniecības tīkla oficiālajās datu bāzēs pieejamos pārskatus, apskatīju praktisku vertikālās un horizontālās finanšu analīzes piemēru. Raksta turpinājumā lasiet par konkrētu finanšu rādītāju piemērošanu un interpretāciju!

Iepriekšējās publikācijās aprakstīju finanšu analīzes teorētiskos aspektus, šoreiz - praktisks piemērs. Par pamatu ņemsim kāda mazumtirdzniecības tīkla oficiālajās datu bāzēs pieejamos pārskatus.

Finanšu rādītāju analīzi var salīdzināt ar vizīti pie ārsta: ja ir pamanīti kādas slimības simptomi, tad ir nepieciešams izvirzīt diagnozes hipotēzi un pārbaudīt to, veicot speciālas analīzes. Ja slimība ir hroniska vai cilvēkam ir kāda ģenētiska nosliece, tad analīzes jāveic regulāri, izveidojot raksturīgo rādītāju sistēmu ar mērķi novērst riskus, novērtēt esošās ārstēšanas efektivitāti vai arī prognozēt slimības komplikācijas, ietekmi uz kopējo organisma veselību. Publikācijas 2.daļā lasiet par finanšu analīzi uzņēmuma attīstības, brieduma un krituma posmā.

Finanšu rādītāju analīzi var salīdzināt ar vizīti pie ārsta: ja ir pamanīti kādas slimības simptomi, tad ir nepieciešams izvirzīt diagnozes hipotēzi un pārbaudīt to, veicot speciālas analīzes. Ja slimība ir hroniska vai cilvēkam ir kāda ģenētiska nosliece, tad analīzes jāveic regulāri, izveidojot raksturīgo rādītāju sistēmu ar mērķi novērst riskus, novērtēt esošās ārstēšanas efektivitāti vai arī prognozēt slimības komplikācijas, ietekmi uz kopējo organisma veselību.

Turpinot rakstu sēriju par finanšu analīzi, šoreiz apskatīšu sabalansētības un dinamiskuma principus, kas jāievēro, analizējot finanšu pārskatus. Pirmatnējās analīzes tehnika ir pavisam vienkārša.

Gada pārskatos atspoguļotie cipari ne vienmēr patiesi atspoguļo uzņēmuma ekonomisko stāvokli. Veicot finanšu analīzi, vērtētājam ir nepieciešams iedziļināties un veikt korekcijas atsevišķos gada pārskata posteņos, lai nekļūdītos savos atzinumos.

Finanšu analīze nav zīlēšana kafijas biezumos. Lai iegūtu priekšstatu par procesiem uzņēmumā, ir skaidri jāapzinās, ka informācijas kļūdaina interpretācija var izkropļot kopējo ainu. Iepriekš izdarītu pieņēmumu izmaiņas rada nepieciešamību pārvērtēt iepriekš radušos secinājumus.

08.04.2014. Ministru kabinetā tika atbalstīta Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līguma par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu (Līgums) noslēgšana. Ar Līgumu Latvija ir piekritusi FATCA eksteritoriālai piemērošanai Latvijā, apņemoties nodrošināt informācijas sniegšanu par ASV nodokļu maksātājiem ar tās finanšu iestāžu starpniecību. Proti, Latvijas finanšu iestādes kļūs par ASV Iekšējā ieņēmumu dienesta (IID) (angļu val. – U.S. Internal Revenue Service) roku pagarinājumu Latvijā, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta ASV nodokļu likumu piemērošana attiecībā uz ASV nodokļu maksātāju ienākumu.