Pēdējo laiku tendences liecina, ka pieaug mantiska rakstura strīdi, kurus strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā. Savu interešu aizsardzībai ieinteresētā puse var meklēt savu aizskarto tiesību apmierinājumu, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, tiesā. Taču, ņemot vērā, ka valsts tiesās ir palielinājies iesniegto prasību skaits, to izskatīšana ir kļuvusi lēnāka, līdz ar ko dažkārt personai nav iespējams gūt savu tiesību aizsardzību saprātīgā laikā, zaudētāju lomā nostādot komersantus. Šis iemesls personas mudina izvēlēties savu tiesību aizsardzībai citu institūciju – šķīrējtiesu.

Šī raksta mērķis ir akcentēt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, ar kuriem saskaras autoratlīdzību saņēmēji. Pirmkārt, šajā rakstā tiks atgādināts, par kādiem pakalpojumiem vai darbu var slēgt autoru līgumu jeb kas ir autora līguma priekšmets. Otrkārt, tiks analizēti divi iespējamie autora – nodokļu maksātāja statusi, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā ir ievērojami palielinājies to personu skaits, kuri ierobežotu līdzekļu rezultātā nespēj vai dažkārt, izmantojot šo (krīzes) periodu, nevēlas līguma noteiktā termiņā izpildīt savas uzņemtās saistības, savlaicīgi veicot apmaksu par izmantotajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Tā kā samaksa netiek veikta, tad tiek radīti zaudējumi un tiek apdraudēta pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju (turpmāk tekstā – kreditoru) finansiālā drošība un iespēja uzņemties jaunas saistības. Līdz ar to rodas jautājums, ko darīt gadījumā, ja parādnieks izvairās no līguma saistību izpildes, tas ir, samaksas veikšanas, un kā spēt aizsargāties no šādiem gadījumiem?

Latvijā uzņēmēji gadiem ilgi smagi strādā, lai nostiprinātu sava uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju, taču bieži vien nepievērš pienācīgu vērību, lai to juridiski nostiprinātu, piemēram, piereģistrējot savu preču zīmi. Praksē bieži nākas risināt problēmas un strīdus, kuri nemaz nebūtu, ja uzņēmēji laikus parūpētos par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Šajā rakstā vispirms tiek īsi aprakstīti uzņēmējiem visaktuālākie intelektuālā īpašuma veidi un visefektīvākie to aizsardzības līdzekļi. Otrā šī raksta daļa tiek veltīta darba devēju tiesībām uz to darbinieku radīto intelektuālo īpašumu.

Rakstā tiek apskatīta nedzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšana komercdarbībā, analizējot svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar nomas maksu, pušu atbildību un pienākumiem, kā arī vēršot uzmanību uz nomas līguma termiņiem un līguma izbeigšanās gadījumiem.

Bartera līgums kā viens no līguma veidiem ir zināms jau ļoti sen. Tieši Antīkajā pasaulē un viduslaikos ļoti nozīmīgumu lomu tirdzniecības darījumos ieņēma preču maiņa, līdz ar to arīdzan maiņas līgumi. Šādos darījumos naudas funkciju pildīja attiecīgā prece, tādējādi realizējot tā saukto naturālo maiņu. Šodien ekonomiskās situācijas ietekmē bartera darījumi ir atguvuši savu aktualitāti.

Realizējot idejas, ieceres un attīstot uzņēmējdarbību, arvien pieaug nepieciešamība noslēgt darījumus starp uzņēmējsabiedrībām, individuālo komersantu un privātpersonām, tādēļ svarīgi, lai šie darījumi iegūtu likumā paredzēto formu un juridiski pamatotu saturu. Gadījumos, kad līgums ir pareizi sagatavots un precīzi atspoguļo katras puses tiesības un intereses, tā nosacījumu izpildē pusēm nav šaubu vienai pret otru, un tādēļ darījuma realizēšana noris viegli un bez jebkādas aizķeršanās, jo katra no pusēm apzinās savas uzņemtās saistības un pielīgtās tiesības.

Atbilstoši Civillikumam, ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai pusei par zināmu atlīdzību, ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Franšīzes izmantošanai Latvijā līdz 2009.gadam nebija speciāli izstrādātas tiesību bāzes. Franšīzes kā komercdarījuma veida speciālais normatīvais regulējums pirmo reizi Latvijā parādījās Komerclikumā ar 19.12.2008. likumu "Grozījumi Komerclikumā", papildinot Komerclikumu ar atsevišķu D daļu "Komercdarījumi".

Slēdzot līgumus ar ārvalstu partneriem, ir virkne jautājumu, kas pieredzējušam komersantam, iespējams, ir zināmi un nerada raizes, bet mazāk pieredzējušam var radīt nopietnas problēmas, ja netiek ievērota zināma piesardzība. Dažkārt klienti jautā, vai tomēr nav jāievēro kaut kas īpašs, kaut kas, kas nav raksturīgs Latvijas komercijā un preču tirdzniecībā?