Piedāvājam janvārī “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – dividendes

No 2026.gada 1.janvāra ieviests jauns ienākuma nodokļa piemērošanas modelis dividendēm. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā. Vai jaunais nodokļu modelis samazinās nodokļu saistības? To publikācijā “Kā maksāt nodokļus par dividendēm?” (iFinanses.lv, 05.01.2026.), kas janvārī bijusi lasītākā, skaidro Aleksandrs Afanasjevs un Viktorija Volta.

“Latvijas UIN starptautiski vēl arvien ir uzskatāms par labu UIN piemērošanas modeli uzņēmumu ienākumiem,” norāda autori. “Neraugoties uz starptautisko atzinību, UIN piemērošana tikai sadalītajai vai nosacīti sadalītajai peļņai (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem) Latvijā ir radījusi arī problēmsituācijas. Kā galvenie piemēri būtu minami:

  • zems UIN ieņēmumu rādītājs pret iekšzemes kopproduktu;
  • UIN ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos;
  • dividenžu saņēmējiem – ārvalstu fiziskām personām – savā valstī ir jāsamaksā IIN par visu dividenžu summu.”

Tieši tāpēc bija nepieciešamas risinājums. “No 2026.gada 1.janvāra Latvijas uzņēmumi, fiziskai personai izmaksājot dividendes, var piemērot UIN 15% apmērā (pirms tam dalot summu ar koeficientu 0,85) un ieturēt IIN 6% apmērā. Tomēr uzņēmumiem jāizpilda divi kritēriji:

  • uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijā;
  • lēmuma par peļņas sadali pieņemšanas brīdī uzņēmuma tiešie dalībnieki var būt tikai fiziskās personas,” uzsver A. Afanasjevs un V. Volta, norādot, ka galvenais ieguvums no šīm izmaiņām būs iespēja nerezidentam izmantot Latvijā ieturēto 6% IIN, lai samazinātu rezidences valstī maksājamo nodokli.

Runājot par praktisko ietekmi, eksperti lēš, ka “jaunais nodokļu režīms var sniegt ieguvumus privātajiem ārvalstu investoriem, jo samazināsies nodokļu saistības rezidences valstī, pateicoties iespējai piemērot IIN. Izmaiņas nodokļu piemērošanā dividendēm var radīt pozitīvu signālu starptautiskajā investīciju tirgū, jo stiprina Latvijas pozīciju, veicina investēšanai labvēlīgu vidi un atbalsta ārvalstu privātā kapitāla ienākšanu kā biznesā, tā kapitāla tirgū”.

2.vieta – jaunais finanšu pārskatu standarts

Arī TOP 3 2.vietā ierindojusies publikācija par izmaiņām.

No 2027.gada 1.janvāra finanšu pārskatu sagatavošanai būs obligāti jāpiemēro jauns starptautisko finanšu pārskatu standarts. Lai gan laika vēl ir daudz, tomēr jau šobrīd svarīgi izpētīt jaunā standarta prasības, jo ir vairākas būtiskas izmaiņas, kas uzņēmumiem jāzina jau 2026.gadā, gan plānojot budžetu, gan arī veidojot kontu plānu. Būtiskākās izmaiņas publikācijā “Kas jāzina par jauno finanšu pārskatu standartu” (iFinanses.lv, 12.01.2026.) apskata Jeļena Mihejenkova.

Autore norāda – “starptautiskais finanšu pārskatu standarts (SFPS) Nr.18 “Finanšu pārskatu sniegšana un informācijas atklāšana” ievieš jaunas prasības peļņas vai zaudējumu aprēķina uzrādīšanai, nosakot, ka ieņēmumi un izmaksas ir atspoguļojamas piecās kategorijās:

  • pamatdarbība;
  • ieguldīšanas darbība;
  • finansēšanas darbība;
  • UIN;
  • pārtrauktās darbības atbilstoši SFPS Nr.5 “Ilgtermiņa aktīvi, kas turēti pārdošanai, un pārtrauktās darbības”.

Viņa uzsver, ka informācijas atspoguļošanas prasības piecās kategorijās jāievēro visiem uzņēmumiem, izņemot tos, kuriem ir specifiska darbība, piemēram, ieguldījumu pārvaldīšana, apdrošināšanas darbība, finansējuma izsniegšana klientiem (bankas u. c.).

“Vēl viens jauninājums, ko ievieš SFPS Nr.18, ir vadības definēto darbības rādītāju atspoguļošana,” stāsta J. Mihejenkova, uzsverot, ka ir arī citi jauninājumi.

“Lai gan var rasties iespaids, ka jaunais standarts stāsies spēkā pēc salīdzinoši ilga laika, ir ļoti ieteicams savlaicīgi iepazīties ar tā prasībām,” ir pārliecināta autore. “Tas nodrošinās iespēju pakāpeniski sagatavoties nepieciešamo izmaiņu ieviešanai, gan koriģējot grāmatvedības kontu grupējumu, gan veicot izmaiņas procesos, kas saistīti ar uzņēmuma budžetu, ar kuru tiks salīdzināti faktiskie rezultāti, gan savlaicīgi informējot sadarbības partnerus par finanšu rādītāju izpildi, ja līgumos ar sadarbības partneriem ir iekļautas prasības par finanšu pārskatu rādītājiem, gan arī dažādos citos procesos, ko varētu ietekmēt jaunās prasības.”

3.vieta – reprezentācijas izdevumi

Janvāra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz publikācija “Pamatoti reprezentācijas izdevumi” (iFinanses, 19.01.2026.). Tajā Ildze Alksnīte skaidro, kā veidot pilnvērtīgu reprezentācijas izdevumu dokumentāciju grāmatvedībā.

Autore norāda, ka nereti reprezentācijas izdevumus pamatojošiem dokumentiem trūkst Grāmatvedības likumā norādīto rekvizītu, kā arī tie tiek iesniegti grāmatvedībā ar novēlošanos. Runājot par to, kāpēc tā notiek, I. Alksnīte stāsta: “Iemesli var būt dažādi. Piemēram, darbinieki, kuri ir atbildīgi par reprezentācijas izdevumiem, nav iepazīstināti ar to, kādi rekvizīti un dokumentācija nepieciešama un kādas ir nodokļu sekas; reprezentācijas izdevumi rodas par pasākumiem, kuri ieplānoti pēdējā brīdī; dokumentu korekta noformēšana nešķiet svarīga un paliek otrajā plānā.”

“Lai izvairītos no reprezentācijas izdevumu uzskaites kļūdām grāmatvedībā, vajadzētu:

  • uzņēmuma grāmatvedības politikā aprakstīt skaidru un nepārprotamu kārtību reprezentācijas izdevumu nepieciešamajai dokumentācijai un attaisnojumu dokumentu noformēšanai;
  • iepazīstināt ar šo sadaļu visus par reprezentācijas izdevumiem atbildīgos darbiniekus;
  • par kārtību regulāri atgādināt esošajiem darbiniekiem un ar to iepazīstināt jaunos darbiniekus;

iesniegšanai grāmatvedībā izveidot reprezentācijas izdevumu dokumentu kontrolsarakstu, kuru aizpilda atbildīgais darbinieks (piemēram, atbilstoša izdevumu tāme, reprezentācijas izdevumu rīkojums, reprezentācijas izdevumu čeks / rēķins / pavadzīme, akts par reprezentācijas izdevumu izlietojumu u. c. dokumentācija saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības politiku),” uzsver eksperte.