Uzņēmuma vadība ar dokumentu, piemēram, nolikumu, nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, kurā pakāpeniski saskaņā ar izvēlēto amortizācijas metodi noraksta pamatlīdzekļa iegādes vērtību. Uzņēmums iegādājas dažādus ilglietojamus objektus, kas atbilst pamatlīdzekļa definīcijai, bet tie nav vienveidīgi, un to lietošanas ilgums var atšķirties. Vai uzņēmuma vadītājs drīkst katram atsevišķi iegādātam objektam noteikt atšķirīgu derīgās lietošanas laiku, ko grāmatvedība ņem vērā finanšu grāmatvedībā? Vai iegādātajam objektam, kurš atbilst 3.kategorijai (likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13.pants), drīkst būt, piemēram, 8 gadus ilgs derīgās lietošanas laiks?

Uzņēmums A dibina uzņēmumu B, ieguldot pamatkapitālā savu nekustamo īpašumu (NĪ). Saskaņā ar sertificēta vērtētāja atzinumu šī NĪ vērtība ir 520 000 EUR. Vai šis NĪ paliek uzņēmuma A bilancē, un kā tas parādās uzņēmuma B bilancē?

Man ir jautājums par MK noteikumu Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (MK noteikumi Nr.969) 8.2.apakšpunktu, kurā teikts, ka darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti). Līdz šim bija vienkārši - atgriežoties no komandējuma, darbinieks iesniedza lidmašīnas biļetes pasaknīti. Tagad esam kļuvuši ļoti mobili. Kādi apliecinošie dokumenti jāpievieno komandējuma atskaitei, ja apstiprinājums par lidojuma norisi ir elektronisks un visa informācija ir mobilajā tālrunī?

Uzņēmums ir iegādājies lietotu automašīnu, par kuru tiks maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN). Transportlīdzeklis patērē divu veidu degvielu – gāzi un benzīnu.

Vasarā iFinanses.lv rakstījām par nekustamā īpašuma klasifikāciju un uzskaiti. Pēc lasītāju lūguma šoreiz ar praktiskiem piemēriem izskatīsim, kādos gadījumos nekustamais īpašums tiek klasificēts par ieguldījuma īpašumu, kā to novērtēt, uzskaitīt un atspoguļot gada pārskatā.

Autoserviss iegādājas žurnālu Privātā Dzīve (izklaides izdevums), kafijas automātu, televizoru un planšetdatoru. Vai tie ir uzņēmuma reprezentācijas izdevumi?

Ja uzņēmums maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), vai soda nauda par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē arī skaitās ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kā šo soda naudu atspoguļot grāmatvedībā? Vai pastāv kādi nodokļu riski?

Uzņēmums nomā / ir patapinājis pamatlīdzekļus (šujmašīnas) no Eiropas Savienības dalībvalsts juridiskas personas. Latvijā par 684 EUR šujmašīnai ir iegādātas rezerves daļas, bez kurām iekārta nestrādā. Vai grāmatvedībā tās var pieņemt uzskaitē kā pamatlīdzekļus, un vai tām var aprēķināt nolietojumu (vismaz tik ilgi, kamēr šī šujmašīna ir mūsu nomas / patapinājuma objekts un mēs ar to strādājam)? Vai tās ir uzskatāmas par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām? Vai šajā gadījumā ir jāievēro kādi specifiski nodokļu aspekti?

Uzņēmums plānoja nodarbināt 5 jaunus darbiniekus un šim nolūkam iegādājās 5 mobilos telefonus. Uzņēmums saņēma rēķinu, veica samaksu, iegrāmatoja mobilos telefonus pamatlīdzekļu (PL) izveidošanas kontā (1240) un atskaitīja priekšnodokli. Situācija uzņēmumā mainījās, un vadība pieņēma lēmumu tomēr nepieņemt darbiniekus, līdz ar to iegādātie mobilie telefoni kļuva nevajadzīgi.

Turpinot rakstā Gada pārskatu sagatavošanas sistēmas pārvērtību laiks skatīto tēmu par jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu, vēlētos to īsumā papildināt ar informāciju par kritērijiem sabiedrību klasificēšanai kategorijās un nosacījumiem gada pārskatu revīziju veikšanai.

Zemnieku saimniecība (ZS) plāno audzēt un pavairot šķirnes liellopus. ZS kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un piemēro periodisko krājumu uzskaiti.

Jau kādu laiku Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, ieviešanas nolūkā norit intensīvs darbs pie jauna, apvienota Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izveides. Šobrīd vēl ir grūti prognozēt, kāda būs likumprojekta redakcija, nonākot Saeimas atbildīgajās komisijās, tomēr kopējās likumprojekta aprises un tendences jau ir pamanāmas.

2014.gada augustā uzņēmuma valdes loceklis ir pārskaitījis sev no uzņēmuma konta summu avansu norēķiniem 4000 EUR apmērā. 01.09.2014. neiztērētā avansa nauda ir 3000 EUR. 01.09.2014. uzņēmuma kasē ir skaidra nauda 2000 EUR apmērā, un tanī pašā dienā ir pieņemts lēmums 5000 EUR no peļņas sadalīt dividendēs. Vai avansa naudu, kas palika valdes locekļa rīcībā 3000 EUR apmērā, var pārgrāmatot kā dividenžu izmaksu? Ja 01.09.2014. nauda ir izņemta no kases kā izmaksa dividendēs, kāda summa ir jādeklarē kā skaidrā naudā izmaksātās dividendes – 3000 EUR vai 5000 EUR?

Jau vairākus gadus Gada pārskatu likumā (GPL) ir atrodams bioloģisko aktīvu jēdziens un tā skaidrojums. Diemžēl nevienā citā grāmatvedības jomu reglamentējošā normatīvajā aktā plašāki skaidrojumi par bioloģiskajiem aktīviem un to uzskaiti nav sniegti.

Sabiedrība iegādājas degvielas talonus degvielas uzpildes stacijā (DUS), kur par talonu iegādi tiek izrakstīts rēķins. Degvielas taloni atrodas pie grāmatveža. Automašīnu un traktora vadītāji parakstās par talonu saņemšanu degvielas talonu izdošanas pavadzīmē un ar taloniem dodas uz DUS iegādāties degvielu. Par degvielas izlietojumu katrs vadītājs raksta ceļazīmi, kurā tiek atainota gan degvielas kustība, gan degvielas norma, kā arī brauciena maršruts un mērķis. Vai auto un traktora vadītājiem ir nepieciešams nodot grāmatvedībā arī čeku, kuru izsniedz DUS, iegādājoties degvielu pret taloniem?