Sabiedrība nodarbojas ar semināru organizēšanu Latvijā. Izdevumi ir gan ēdināšana, gan viesu izmitināšana, gan piesaistīto mākslinieku uzstāšanās. Par šiem izdevumiem tiek izrakstīts rēķins sabiedrības sadarbības partneriem Lietuvā, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Rēķinā netiek atsevišķi uzrādīts katrs sniegtais pakalpojums, bet gan kopējais pakalpojums – semināra organizēšana. Kā par šiem izdevumiem aprēķināt un atskaitīt PVN priekšnodokli? Vai šie izdevumi skaitās uzņēmuma reprezentācijas vai ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kāda PVN likme jānorāda rēķinā Lietuvas sabiedrībai? Un vai vajag izdalīt atsevišķi katru pakalpojumu ar savu PVN likmi, ja visi pakalpojumi ir viens kopums?

Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Debitors ir divas reizes apmaksājis vienu un to pašu rēķinu. Gada beigās veidojas negatīvs atlikums kontā 2310, kuru pārgrāmatojam uz 5.grupas kontu kā kļūdaini pārskaitītās summas un pārmaksas. Pārmaksa debitoram netika atgriezta. Tā paliek uzņēmumā, un, kad debitoram tiks sniegts jauns pakalpojums, jāmaksā būs par šo starpību mazāk, tādējādi tiks segta pārmaksa. Vai ir pienākums par pārmaksātajām summām aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārmaksas saņemšanas brīdī? Ja jā, tad kā var zināt, kādu tieši PVN likmi piemērot, jo tā ir atkarīga no sniegtā pakalpojuma veida un var būt vai nu 21%, vai 0%?

Ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31.decembrī, tad daudziem būs jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija līdz 2020.gada 20.janvārim. Un šī deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi jāiesniedz obligāti – arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Tāpēc šoreiz pievērsīšos dažiem aktuāliem jautājumiem.

Publicējam pārskatu par nodokļu likmēm, kas stājas spēkā 01.01.2020. Nodokļu likmes ir apkopotas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

SIA, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, iegādājās lietotu automašīnu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Reģistrējot šo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, tika samaksāts arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, jo nebija vēl uzstādīta globālās pozicionēšanas sistēma (GPS). Otrajā mēnesī tika uzstādīta GPS. Vai par šo mēnesi var veikt priekšnodokļa korekciju 100% vai tomēr 50% apmērā?

Latvijā reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iegādājas lietotu automašīnu sev kā pamatlīdzekli no Vācijas PVN maksātāja. Vācijas uzņēmums drošības pēc pārdod šo lietoto automašīnu nevis ar PVN 0% likmi, bet savas valsts PVN likmi. Tad, kad šī lietotā automašīna tiks reģistrēta Latvijas CSDD uz juridiskās personas vārda, apliecinājums jānosūta Vācijas uzņēmumam, kas atgriezīs PVN. Vācijas uzņēmums solīja, solīja, taču PVN tā arī neatgrieza. Latvijas uzņēmuma vadība uzrakstīja PVN atmaksas pieteikumu Vācijas ieņēmumu dienestam, bet tas atteicās atmaksāt PVN, jo šim darījumam bija jāpiemēro PVN 0% likme un darījuma partneri paši ir vainīgi, ka to neizmantoja.

Ir dažādi veidi, kā rūpēties par darbinieku motivāciju, viens no tiem – dzīvības apdrošināšanas līguma slēgšana. Tā vienlaikus tiek apdrošināta dzīvība un veidoti uzkrājumi, kurus vēlāk izmaksā darbiniekiem. Interesanti, kā šādos gadījumos piemērot nodokļus? Situācijas mēdz būt dažādas, atbildot uz lasītāja jautājumu, skaidrosim vienu no iespējamajiem variantiem.

Uzņēmums nodarbojas ar koka izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Ir plānots iegādāties izejmateriālus no Ķīnas. Kas notiek ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu un uzrādīšanu PVN deklarācijā, ja uzņēmums ir vai nav saņēmis atļauju piemērot īpašo režīmu importam no Valsts ieņēmumu dienesta? Kā šis darījums tiek atspoguļots PVN deklarācijā abos variantos?

Meži aizņem lielu daļu no Latvijas, tāpēc likumsakarīgi, ka to pirkšanas un pārdošanas darījumi notiek ik dienu un jautājumi par nodokļu piemērošanu šiem darījumiem ir aktuāli daudziem. Skaidrojam, vai, ko un kā rēķināt, pērkot un pārdodot mežu!

Latvijas uzņēmums no Baltkrievijas importējis preci. Importa muitas deklarācijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts no preces vērtības, kurai pieskaitīti arī transporta pakalpojumi. Prece pirkta no viena Baltkrievijas uzņēmuma, bet transporta pakalpojumus nodrošinājis cits uzņēmums. Importētājam ir atļauja piemērot īpašo režīmu importa darījumiem. Kā pareizi aizpildīt PVN deklarācijas pielikumu?

Kā zināms, reprezentatīvas automašīnas iegādes, kā arī degvielas un uzturēšanas izdevumi tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību ar visām no tā izrietošajām nodokļu sekām. Bet kas notiek ar nodokļiem, ja reprezentatīva automašīna tiek patapināta no cita uzņēmuma? Izskatām Valsts ieņēmuma dienesta uzziņu!

Jautājums par automašīnas iegādi – pikapu, kas atbilst N1G kategorijai (kravas transporta kaste). No Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumiem par priekšnodokļa atskaitīšanu līdz galam nav skaidrības, kam tad ir jābūt un kas ir jādara, lai varētu to atskaitīt 100% apmērā!

Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, saražojusi un uzmontējusi ēku Zviedrijā. Garantijas periodā, lai Latvijas PVN maksātājam pašam nebūtu jābrauc labot defekti, šos darbus veic Zviedrijas PVN maksātājs, kurš Latvijas sabiedrībai izraksta rēķinu par nekustamajā īpašumā veiktajiem remontdarbiem. Rēķinā tiek norādīts PVN – 0%. Kā šāds darījums jādeklarē PVN deklarācijā?

Uzņēmums "X" nav samaksājis autoceļu lietošanas nodevu, un, uz ceļa apturot automašīnu, izrakstīti divi protokoli un uzlikts administratīvais sods – autovadītājam 180 eiro apmērā un uzņēmumam 500 eiro apmērā. Uzņēmums sodu samaksājis no uzņēmuma konta. Vai šāda soda nauda, kas paredzēta likumā, ir samērīga un nav jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā, vai arī jāuzrāda kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi un jāmaksā UIN?