Latvijas SIA pieder pie uzņēmumu grupas, kur 100% daļu pieder mātes kompānijai – Dānijas juridiskai personai. Latvijas SIA sniedz mātes kompānijai apģērbu šūšanas pakalpojumus, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) reversā kārtībā (atsauce rēķinā “reverse charge”), un atspoguļo šo darījumu PVN deklarācijas 48.2rindā “Citās valstīs veiktie darījumi”. Uzņēmumu grupas ietvaros ir pieņemta transfertcenu politika, un saskaņā ar to, lai ievērotu tirgus cenas, mātes kompānija katru mēnesi izraksta Latvijas SIA rēķinu, kur ir norādīts pamatojums – “Transfertcenu regulēšana”. Rēķinā summas ir gan ar plusa zīmi, gan ar mīnusa zīmi. Kā šie darījumi jāatspoguļo PVN deklarācijā un kurā tās rindā?

No Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ir saņemts atteikums par projekta tālāku virzību. Tā kā projekta izskatīšana ilga zināmu laiku un uzņēmums bija sācis rūpnīcas būvniecības projekta izstrādi, ir uzkrāti izdevumi, kas šobrīd jānoraksta. Izdevumu sastāvā ir būvatļaujas saņemšana, būvprojekta izstrāde, topogrāfija, dažādas ekspertīzes, biznesa plāna izstrāde, kadastrālā zemes uzmērīšana, ģeotehniskās izpētes darbi, un kopsummā tie veido 80 748 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Vai tos drīkst norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus? Vai ir jāveic atskaitītā priekšnodokļa korekcija, ja projekts netiek realizēts?

Vēl tikai līdz šī gada 31.decembrim dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, var piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā. Ja to nepaspēj izdarīt šogad, no nākamā gada tai būs jāpiemēro IIN 20% likme.

Sabiedrības pamatdarbība ir metāla konstrukciju tirdzniecība, kā arī šo konstrukciju montāžas pakalpojumi. Tagad metāla konstrukcijām ar montāžu piemērojam reverso pievienotās vērtības nodokli kā būvniecības pakalpojumiem. Lūdzu sniegt paskaidrojumu, kādu likmi jāpiemēro pēc 2020.gada 1.janvāra!

Šī gada 1.jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis uzziņu Nr.30.1-8.6/233890, kurā sniegtas atbildes uz nodokļa maksātāja jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma jeb reversās kārtības piemērošanu projektēšanas un būvniecības darbiem. Īpašā kārtība noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantā.

2019.gada oktobrī tika pieņemts lēmums izmantot līzinga kompānijas piedāvātās iespējas ņemt aizņēmumu, izmantojot minēto automašīnu kā līzinga priekšmetu. Līzinga kompānija kā darījumu apliecinošu dokumentu izraksta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu un no uzņēmuma arī pieprasa šādu dokumentu. Tādējādi nenotiek naudas kustība, bet gan dokumentu aprite. Ko darīt ar PVN? To var atskaitīt 100% vai 50% apmērā?

Latvijā reģistrētai sabiedrībai, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, jāizraksta rēķins par aviācijas inženiera pakalpojumiem Eiropas Savienībā (Lielbritānijā) reģistrētam uzņēmumam, kuram nav PVN numura. Vai rēķins jāizraksta, darījumam piemērojot PVN 21% likmi? Kā to norādīt PVN deklarācijā un tās pielikumos?

Nodokļu maksātājiem samērā bieži rodas jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, ja saimnieciskā darbība saistīta ar nekustamo īpašumu celtniecību, atjaunošanu vai ekspluatāciju. Neskaidrības, līdz ar to arī nodokļa risks, izriet ne tikai no komplicētās nodokļa sistēmas šāda veida darījumiem, bet arī nepieciešamības orientēties būvniecību regulējošajos tiesību aktos.

Neskaidrības radušās par nekustamā īpašuma pārdošanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Uzņēmums 2008.gadā ir nopircis dzīvokli daudzdzīvokļu namā (ar PVN nelietotam nekustamajam īpašumam, kas atskaitīts kā priekšnodoklis) ar mērķi to pārdot, kad cena būs pieaugusi, un 2019.gadā to nolemj pārdot. Vai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 102.pantu ir jāveic PVN priekšnodokļa korekcija, ja pagājuši 10 gadi, bet īpašums tika turēts tikai pārdošanas nolūkam?

Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, iegādājas datorprogrammu video materiālu apstrādei. Iegāde tiek veikta elektroniski mājaslapā, kas reģistrēta uz Nīderlandes sabiedrības, PVN maksātājas, vārda. Rēķinā summa norādīta bez PVN. Vai un kā šis darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā?

Sabiedrība pārdod būvizstrādājumu par 1000 eiro. Par šo būvizstrādājumu pircējs 2019.gadā samaksāja avansu 50% apmērā, piemērojot pievienotās vērtības nodokli (PVN) reversā kārtībā, taču preces piegāde notiks tikai 2020.gadā. Vai sabiedrībai šajā gadījumā jāpārdod viena prece ar divām PVN likmēm, proti, avansam jāpiemēro reversais PVN, bet atlikušajiem 50% no preces cenas – 21% PVN likme? Iepriekš, kad tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), visam darījumam piemēroja to pašu PVN likmi, kā saņemtajam avansam.

Augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķina prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, radās jautājums, kā to piemērot atvaļinājuma naudai par augustu, kas tiek izmaksāta pēdējā jūlija darba dienā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), atvaļinājuma naudai jāpiemēro jūlija diferencētais neapliekamais minimums. Alga un atvaļinājuma nauda kopā pārsniedz 1667 eiro. Vai jāpiemēro 20% un 23% IIN likme? Un kā ar aprēķiniem par augustu? Tad mainās diferencētā neapliekamā minimuma likme, un to pilnā apmērā nevar izmantot algas aprēķinam par divām darba dienām pēc atvaļinājuma. Darbinieks tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas saņems pārmaksāto IIN. Vai tiešām tā tas jārēķina?

Piegādātājs preču saņēmējam piemēro apjoma atlaidi. Kā pircējam atspoguļot šo darījumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un tās pielikumos?

Sabiedrība, Latvijā reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, saņem preces no ražotāja Eiropas Savienībā (ES). Ražotājs septembrī izraksta rēķinu, mēs pasūtām transportu, ar kuru preces tiek piegādātas uz Latviju, taču tās tiek uzglabātas transporta pārvadātāja noliktavā. Pie mums nav arī parakstīta kravas pavadzīme (CMR). Kurā mēnesī jāuzrāda preču saņemšana? Un par kuru periodu tā jāuzrāda PVN 1 pārskatā?

Sabiedrība pārdod preci citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, kas to uzreiz pārdod Ukrainas sabiedrībai. Prece tiek izvesta pa taisno no Latvijas uz Ukrainu. Sabiedrības rīcībā ir kravas pavadzīme (CMR), kas apliecina preču pārvietošanu no Latvijas uz Ukrainu, un eksporta deklarācija. Nosūtītājs un eksportētājs ir pircējs. Vai PVN 0% likmes piemērošana ir pamatota?