Es kā grāmatvede uzskatu, ka izsniegtajos dokumentos fiziskai personai (pircējam) jābūt likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem, t.sk., personas kodam, adresei. Bet mūsu grāmatvedības programmas izstrādātāji man atbild, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu dokumenta drukas formā nedrīkst atspoguļot fiziskās personas datus bez tās piekrišanas. Kas ir primārais – Latvijas likumdošana vai Eiropas Savienības regula?

Uzņēmums nomā telpas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tās ir reģistrētas kā struktūrvienība. Telpās izcēlās ugunsgrēks, tika bojāta iznomātāja manta. Tā kā iznomātājs telpas bija apdrošinājis, tad par šo notikumu viņš saņēma apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošinātājs, savukārt, vērsās tiesā, tiesa nosprieda prasību apmierināt, no kā izriet, ka nomniekam jāsedz radušies izdevumi apdrošinātājam saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Uzņēmums atlīdzina šajā gadījumā apdrošināšanas kompānijai telpas remonta un atjaunošanas izmaksas saskaņā ar regresa prasību. Vai šādi maksājumi var tikt uzskatīti kā izdevumi, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību? Vai tomēr šiem izdevumiem jābūt uzrādītiem jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mēneša deklarācijā? Vai UIN deklarācijā jāiekļauj ar lietas izskatīšanu tiesā saistītie izdevumi (nodevas, kas iemaksātas Valsts Kasē)?

Iegādājoties preces uzņēmuma vajadzībām, tiek sagaidīts, ka tās būs kvalitatīvas un piemērotas to iegādes mērķim. Tomēr dažkārt piegādātās preces var neatbilst tam, kas tika sagaidīts no piedāvājuma, vai arī var izrādīties ar defektiem.

Noziedznieki atrod arvien jaunas metodes, kā apiet likumu un prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un starptautisko ekonomisko sankciju jomā. Tāpēc ir svarīgi arī nepārtraukti uzlabot tiesisko regulējumu, kas vērsts pret šiem draudiem, un noteikt papildu prasības un pasākumus, kas jāveic, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un starptautisko ekonomisko sankciju pārkāpumiem.

10.05.2018. Latvijā tika uzsākta ģenerālvienošanās parakstīšana par minimālās algas būvniecības nozarē noteikšanu. Atbilstoši ģenerālvienošanās noteikumiem Latvijā tiks noteikta minimālā alga būvniecībā, kas būtiski pārsniegs pašreiz noteikto minimālo algu valstī kopumā. Paredzēti īpaši noteikumi arī attiecībā uz piemaksām par virsstundu darbu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (Likums) pieņēma 17.07.2008., tomēr popularitāti tas guvis samērā nesen. Šajā publikācijā aplūkosim, kāda atbildība un papildu darbs Likumā noteikts ārpakalpojuma grāmatvežiem un zvērinātiem revidentiem.

Aprīļa vidū plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka sadarbības aizliegums ar t.s. čaulas kompānijām būs attiecināms ne tikai uz bankām, bet arī vismaz 20 000 uzņēmumu, tostarp arī nodokļu konsultantiem, advokātu birojiem, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem u.c. Vai šī informācija ir patiesa? Kas paredzēts grozījumos?

Saskaņā ar Komerclikumā (KL) noteikto lēmums par pamatkapitāla samazināšanu ir tikai un vienīgi SIA dalībnieku sapulces (KL 210.panta 1.daļas 2.punkts) vai AS akcionāru sapulces (KL 268.panta 1.daļas 7.punkts) kompetencē. KL 204.pantā paredzēts, ka SIA pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību, savukārt 262.panta 1.daļas 2.punktā noteikts, ka AS pamatkapitālu samazina, dzēšot akcijas, ko iesnieguši akcionāri. Kas jāņem vērā par pamatkapitāla samazināšanu, dzēšot kapitāla daļas vai akcijas, ko iesnieguši akcionāri?

Neliela SIA, kas pagaidām darbojas ar zaudējumiem, vairāku gadu garumā papildināja savus apgrozāmos līdzekļus, saņemot bezprocentu aizdevumu no privātpersonas uz aizdevuma līguma pamata. Kreditors ir miris 2018.gada sākumā. Kas būtu jādara ar neatmaksātā kredīta atlikumu? Vai ir iespējams noslēgt aizdevuma līgumu ar mirušā kreditora dēlu, lai pakāpeniski atmaksātu aizņemtos līdzekļus? Pārgrāmatot šo bezcerīgā kreditora parādu uz ieņēmumiem nav iespējams, jo tad SIA rodas liela peļņa, nodokļu nomaksai par kuru pašlaik nav līdzekļu.

Šī gada sākumā stājušies spēkā grozījumi, kas maina nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtību un lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļu regulējumu. Novēlam, lai šī tēma uz jūsu uzņēmumiem neattiecas, bet, ja nu tomēr, tad skaidrojam būtiskākos jauninājumus.

Kā zināms, 25.maijā Latvijā un visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāks piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jaunās Regulas mērķis ir nostiprināt un modernizēt jau šobrīd piemērojamos personas datu apstrādes principus, lai palīdzētu uzņēmējiem veiksmīgāk un stratēģiski labāk pielāgoties pašreizējai biznesa videi, kurā personas datu apstrāde ir būtiska ikdienas sastāvdaļa.

Iepriekš spēkā esošo likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) no 01.01.2018. aizstājis Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), kurā paredzētas būtiskas izmaiņas. Viena no tām attiecināma uz jēdzienu "samērīga soda nauda", nosakot, ka par šādām soda naudām nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Lai gan šī ir viena no uzņēmējiem labvēlīgajām izmaiņām, tomēr likumā nav skaidrots samērīgas soda naudas termins, līdz ar to grozījumu saturs nav līdz galam saprotams.

SIA 2016.gada februārī uzrakstīja iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības pārtraukšanu uz laiku. Valdes priekšsēdētājs slēdza arī bankas kontu un naudas atlikumu ieskaitīja savā kontā. Kā SIA iegrāmatot šo darījumu? Valdes priekšsēdētāja aizdevumu firmai nebija.

Latvijas uzņēmums līdz 2016.gadam bija mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, savukārt 2017.gadā no mikrouzņēmuma statusa atteicās. Tam ir nesadalītā peļņa par 2015. un 2016.gadu. Uzņēmuma īpašnieks peļņu par 2015., 2016. un 2017.gadu grib sadalīt dividendēs. Vai par 2015. un 2016.gada peļņu šajā gadījumā jāmaksā 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai 20% uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)?

Domēna vārds ir unikāls nosaukums, kas apzīmē identitāti virtuālajā vidē. To izmanto mājaslapu adresēs, e–pasta adresēs, arī norādēs uz sociālo mediju vietni. Jau kopš 2017.gada sākuma Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir piešķirtas tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, savukārt šogad likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums) plānots veikt grozījumus, lai šīs VID tiesības paplašinātu.