SIA iegādājās nekustamo īpašumu no fiziskās personas. Noformējot darījumu, SIA samaksāja fiziskās personas nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kā arī apmaksāja Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtos pakalpojumus. Vai šī summa (par fiziskās personas NĪN un VZD pakalpojumiem) uzskatāma par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem un apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)? Vai šī summa uzskatāma par fiziskās personas gūto ienākumu un tādējādi apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 23% apmērā, kā arī norādāma Paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām kopsavilkumā (Paziņojums)?

Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) piemērošanu no 2018.gada maija aktuāls kļuvis arī jautājums par sodiem datu aizsardzības jomā. Regulā paredzēti ievērojami lielāki maksimālie sodi nekā līdz šim, nosakot arī kritērijus, kas uzraugošajām iestādēm jāņem vērā, izvērtējot, vai piemērot administratīvo sodu, kā arī lemjot par tā apmēru.

Latvijas uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa maksātājs) pasūtīja no Baltkrievijas uzņēmuma ražošanas ēkas celtniecības projektu. Baltkrievijas uzņēmumam tika pārskaitīta nauda projekta risinājuma īstenošanai. Vai šie Latvijas uzņēmuma izdevumi uzskatāmi par celtniecības vai konsultācijas izmaksām?

Saistībā ar grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā (BNL) radies jautājums, kādos gadījumos Latvijā reģistrēta juridiskā perona (SIA – pievienotās vērtības nodokļa maksātāja) var saņemt ziedojumu (un/vai dāvinājumu)? Vai, saņemot ziedojumu, obligāti jāslēdz līgums? Vai ir jāizraksta rēķins? Kādas ir prasības, sabiedrībai izmantojot ziedojumu? Kādas nodokļu sekas rodas ziedojuma saņēmējam un ziedotājam? Kas vispār drīkst ziedot SIA?

Komersants iegādājās automašīnu un noslēdza ar darbinieku līgumu par automašīnas nomu privātām vajadzībām. Darbinieks ar automašīnu mēnesī nobrauc 1100 km, tādējādi veidojas izdevumi (par līzingu, degvielu, apkopi utt.) 500 EUR apmērā. Tātad vidējā kilometra izmaksa ir 0,45 EUR. Uzņēmējs aprēķina, ka privātajām vajadzībām darbinieks ar automašīnu nobraucis 100 km, un izraksta viņam rēķinu par 45 EUR (100 x 0,45) plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. Vai šajā gadījumā uzskatāms, ka automašīna 100% apmērā izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai? Vai, automašīnā ierīkojot globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), visus izdevumus var norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus un tādējādi iegūt tiesības atskaitīt 100% priekšnodokli un nemaksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN)?

Pagājušā gada nogalē stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (BNL). Tie izstrādāti, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus.

Nodokļu reforma nākamgad būtiski ietekmēs ne tikai algas nodokļu maksātājus, bet arī saimnieciskās darbības veicējus. Kādi grozījumi ir pieņemti, un ar kādiem jaunumiem jārēķinās jau no nākamā mēneša?

Aplūkojot darbības, kas reorganizācijas gadījumā uzņēmumā jāveic saistībā ar darbiniekiem, jāņem vērā kārtība, kādā jāveic norēķini ar darbiniekiem, jākompensē neizmantotais atvaļinājums un zaudējumi, kā arī jānosaka konkurences ierobežojums.

Vai izdevumi par mazas vērtības dāvanām un darba devēja apmaksātām pusdienām darbiniekiem, kas atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ir saimnieciskās darbības izdevumi, vai arī par tiem ir jāpalielina apliekamais ienākums, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā piemērojot koeficientu 1,5?

Veicot uzņēmuma reorganizāciju, nepieciešams veikt arī vairākas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma darbiniekiem. Ir jāatrisina jautājums, kuri darbinieki tiks atlaisti, kuri paliks strādāt jaunajā uzņēmumā, tāpat arī jāparūpējas par gala norēķiniem, atskaišu iesniegšanu un citiem jautājumiem.

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies ar uzrēķinu.

Gan grāmatvedības, gan personāla dokumentu informācijas kopumā ir iekļauti arī personas dati. Tieši fizisko personu datu apstrādei ir noteiktas specifiskas prasības, kas jāievēro, arī iznīcinot dokumentus pēc to glabāšanas termiņa beigām.

No iepriekšējās nodokļu parādu nokavējuma un soda naudas atlaišanas reizes ir pagājuši 5 gadi, un nodokļu maksātājiem atkal tiek piedāvāta iespēja atbrīvoties no parādu sankciju (nokavējuma naudas un soda naudas) uzkrātajām summām apmaiņā pret nodokļu pamatparāda samaksu.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā arī ASV trauksmes celšanas mehānismiem ir sena vēsture, un nereti Latvijas komercsabiedrībās, kas pieder ārvalstu investoriem, šādi mehānismi darbojas jau gadiem ilgi. Tādēļ izvērtēsim, vai tie ir noderīgi darba devējam un vai tiešām to regulējumam ir nepieciešams atsevišķs likums.

15.06.2017. tika pieņemti grozījumi Komerclikumā (KL), kas paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā – no Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā (UR) iesniedzamo dokumentu satura un pieteikumu veidlapu apstiprināšanas kārtības līdz saistīto personu darījumiem. Daļa grozījumu stājās spēkā jau 13.07.2017., bet daļa stāsies spēkā 01.01.2018.