SARUNA AR PERSONĪBU
Kādā brīdī var nākties atbildēt
Salīdzinoši nesen Latvijā ir ieviests jauns institūts – kolektīvās prasības, kas ļauj daudziem prasītājiem apvienoties un kopīgi ierosināt prasību pret valsti. Šobrīd plaši ir izskanējusi iniciatīva par obligātās iepirkuma komponentes maksājumu atgūšanas iespējām, kuru organizē biedrība “Tiesiskums.lv”. Par šo iniciatīvu,
kolektīvajām prasībām un instrumenta ieviešanu Latvijā plašāk uz interviju aicinājām vienu no biedrības pārstāvjiem – zvērinātu advokātu Arti Stucku. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Vai Latvijas UIN sistēma strādā kā plānots?
Pagājuši jau septiņi gadi kopš Latvijā ieviesta jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība. Kā Latvijai veicies šajā laikā? Vai nodokļa reformas mērķi ir sasniegti? Kā Latvija izskatās uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona? Autores: Vita Sakne un Irēna Arbidāne.
NODOKĻI
Vaicā redakcija: Vai pārkāpta uzņēmēju tiesiskā paļāvība?
2025.gads uzņēmējiem nāca ar nepatīkamu ziņu – 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, cita starpā arī dividendēm. Vai ar
likuma grozījumiem netika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips? Uzņēmēji uzkrāja peļņu, ieguldot to
uzņēmuma attīstībā, neizņēma dividendes, bet pretī saņēma lielāku nodokļa likmi. Daudzi uzņēmēji šī
iemesla dēļ gada nogalē sadalīja dividendēs iepriekšējos gados neizņemto peļņu, lai arī iepriekš tas nebija
plānots. Ja izmaiņas attiecinātu no 2025.gada 1.janvāra – viss būtu godīgi, bet grozījumi jāpiemēro ar
atpakaļejošu datumu. Autore: Alisa Leškoviča.
Jaunā PVN kārtība mikronodokļa maksātājiem
No 2025.gada 1.jūlija spēkā stājas īpašā pievienotās vērtības nodokļa reģistrēšanās kārtība, kuru var izmantot tie mazie uzņēmumi, kuri saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā. Šī kārtība attiecas arī mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājiem. Kā izvēlētā pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas kārtība ietekmē mikrouzņēmumu nodokļa statusu? Autore: Dana Muceniece.
GRĀMATVEDĪBA
Nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi
Nākamo periodu ieņēmumi un izmaksas var palīdzēt veiksmīgāk tikt galā ar naudas plūsmas izaicinājumiem vai situācijām, kad pakalpojuma sākotnējai sniegšanai klientam vai saņemšanai no pakalpojumu sniedzēja nepieciešami lielāki naudas resursi. Kā iegrāmatot šādas izmaksas un ieņēmumus, lai grāmatvedībā tiktu
sniegts skaidrs un patiess priekšstats? Autore: Ildze Alksnīte.
Grāmatveža atbildības robežas
Grāmatvedības likumā nav noteikti ne grāmatveža pienākumi, ne atbildība. Likums paredz tikai to, ka starp grāmatvedi un uzņēmuma vadītāju jābūt noslēgtai rakstveida vienošanai par grāmatveža pienākumiem, tiesībām un atbildību. Vai grāmatvedim var iestāties krimināltiesiskā atbildība, ja uzņēmuma vadītājs nesniedz patiesu, pilnīgu informāciju un dokumentus? Autore: Viktorija Jarkina-Toča.
Vaicā lasītājs: Kā aprēķināt kompensāciju darba braucienos?
Darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Pārsnieguma daļai piemēro nodokļus. Kā šī norma piemērojama praksē? Autors: Igors Kukjans.
KOMERCDARBĪBA
Mantiskais ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā
Lai atvieglotu mantiskā ieguldījuma veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, Komerclikumā stājušies spēkā grozījumi, kas paredz paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums. Ko paredz šīs izmaiņas? Kas var būt mantiskais ieguldījums? Kā turpmāk tas tiks vērtēts un kurš par to būs atbildīgs? Autors: Maksims Saleiko.
"Apple" un "Meta" sodos maksā miljonus
2025.gada 23.aprīlim Eiropas Savienības tiesībās nu jau ir vēsturiska nozīme, jo šajā datumā Eiropas Komisija pirmo reizi pieņēma lēmumu par naudas sodu piemērošanu par Digitālo tirgu akta noteikumu pārkāpumiem tehnoloģiju lieluzņēmumiem “Meta” un “Apple”. “Apple” tika sodīts ar 500 milj. eiro lielu naudas sodu,
savukārt “Meta” – ar 200 milj. eiro naudas sodu. Autore: Samanta Lidere.
Dzīvokļu īpašniekiem jaunas iespējas piesaistīt naudu
Dzīvokļa īpašuma likumā sagatavoti grozījumi, kuru galvenais mērķis ir rast risinājumu, lai bankas varētu atvērt norēķinu kontus un izsniegt kredītus dzīvokļu īpašnieku kopībām, kuras nav biedrības. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jādibina biedrība, lai varētu atjaunot savu dzīvojamo ēku. Ko paredz sagatavotie grozījumi? Autores: Irēna Rusiņa un Zanda Zariņa.
Saistītās personas un saistītās puses – kāda atšķirība?
Latvijas normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi termini – “saistītā persona”, “saistītā puse” un “ieinteresētā persona” –, kas aptver atšķirīgus personu lokus un tiek piemēroti dažādos kontekstos. To pareiza izpratne un lietošana ir būtiska, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām un izvairītos no juridiskiem vai finanšu
riskiem. Autores: Tatjana Sinkeviča un Rēzija Gaujere.
RUNĀ UZŅĒMĒJS
Nenoteiktība bremzē izaugsmi
Ģeopolitiskā nenoteiktība, agresorvalstu tuvums, Amerikas Savienoto Valstu tarifi – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmumi. Kā nozari ietekmē iespējamā tarifu paaugstināšana, agresorsvalsts tuvums un situācija pasaulē kopumā? To augustā vaicājām tirgotājiem, ražotājiem un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām. Pieredzē dalās: Kirovs Lipmans, AS “Grindeks” padomes
priekšsēdētājs, Normunds Skauģis, maizes ceptuves “Lāči” saimnieks un dibinātājs, Jānis Vība, AS “VIRŠI-A” valdes priekšsēdētājs, un Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Kādu informāciju dot mākslīgajam intelektam?
Laikā, kad strauji attīstās dažādi ģeneratīvie mākslīgā intelekta rīki, uzņēmumi tos arvien plašāk izmanto savos procesos. Taču vai uzņēmuma dati un informācija, kas ievietoti šādos rīkos, ir drošībā? Kā uzņēmumam pārliecināties, ka tā iekšējā informācija nenonāk citu šī rīka lietotāju, tostarp konkurentu, rīcībā? Autori: Beatrise Lukšēvica un Jānis Kreilis.
DARBINIEKI
Darbs "workation" stilā
Līdz ar darba paradumu maiņu, mūsu ikdienā ienācis jauns termins – “workation”, kas cēlies no angļu valodas “work” – darbs un “vacation” – atvaļinājums. Sarunvalodā ar to apzīmē darba pienākumu veikšanu attālināti no ārvalstīm, bieži vien apvienojot darbu ar atpūtu. Proti, tā ir iespēja darbiniekam strādāt no citas valsts, vienlaikus baudot vides maiņu. Vai šāda iespēja ir vienkārši īstenojama darba devējam un ar kādiem riskiem jārēķinās? Autors: Kristaps Leonards Limbergs.
Vaicā lasītājs: Kā izņemt atvaļinājumu pa dienām?
Darba likumā noteikts, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas četras nedēļas. Divas nedēļas jāizmanto kopā, pārējās dienas – pēc darbinieka izvēles. Tātad paliek divas nedēļas, kuras var izmantot kaut vai pa dienām. Kā var izmantot šīs atlikušās nedēļas? Darbinieks var ņemt atvaļinājumu 14 darba
dienas? Vai ir pienākums atvaļinājumā izņemt arī 4 brīvdienas – sestdienas un svētdienas (pieņemot, ka ir normālais darba laiks, kur sestdiena, svētdiena ir brīvas)? Ja likumā būtu minētas 20 darba dienas – viss skaidrs. Bet kāda ir “divu nedēļu” juridiskā izpratne? 14 jebkuras dienas? 10 darba dienas un četras brīvdienas? Protams, var rosināt darbiniekus atvaļinājumu ņemt pilnu nedēļu, tomēr praksē to nav iespējams izdarīt. Autors: Kaspars Rācenājs.
Darbinieka piekrišana datu apstrādei
Neraugoties uz to, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula attiecas uz visiem darba devējiem, joprojām valda daudzi maldīgi priekšstati par to, kāda ir pareiza datu apstrāde darba tiesību jomā un uz kāda tiesiskā
pamata tā var notikt. Nepilnīgas izpratnes rezultātā mēdz veidoties pārkāpumi datu apstrādē, kas ietver riskus – administratīvo atbildību par datu pārkāpumu, kā arī eventuālu administratīvo sodu. Viens no šādiem mītiem, ka darbinieku dati tiek apstrādāti uz piekrišanas pamata. Autore: Māra Beķere.
Vai no darba telefona var zvanīt mammai?
Daudzi darba devēji piešķir darbiniekiem mobilo tālruni darba vajadzībām. Šādās situācijās darbinieki rīkojas dažādi – daži turpina izmantot savu mobilo tālruni privātām vajadzībām, bet darba devēja piešķirto – tikai darba vajadzībām. Savukārt citi izmanto vienu mobilo tālruni gan darba, gan privātajām vajadzībām. Vai tas ir droši?
Piedāvājam šo jautājumu aplūkot no personas datu apstrādes skatu punkta, izvērtējot neseno Īrijas Augstākās tiesas nolēmumu. Autore: Aija Panke.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Darījumi ar bankas karti grāmatvedībā; Nodokļu nomaksa, ja apdrošināšana tiek atstāta bijušajam darbiniekam; Kādi dokumenti pierāda preču saņemšanu?; Vai apbūves tiesību reģistrēšanai nepieciešams pilnvarojums?; Kā parakstīt e-rēķinu?
PĒTĀM!
Kā pierādīt ieguldījumus nekustamā īpašumā?
Strīdi starp fiziskajām personām – nekustamā īpašuma pārdevējiem – un Valsts ieņēmumu dienestu nav retums, un to iemesls – it kā nepareizi aprēķināts kapitāla pieauguma nodoklis, pārdodot savu īpašumu. Nereti īpašums tiek pārdots pēc vairākiem gadiem, kad ieguldījumus apliecinošie dokumenti vairs nav saglabājušies vai arī čeki ir izbalējuši. Kā nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā pierādīt tajā veiktos ieguldījumus? Kādi dokumenti un kādā veidā ir jāsaglabā? Kas var kalpot kā pierādījums, ja attaisnojuma dokumenti nav saglabāti? Autore: Anda Ziemele.
