SARUNA AR PERSONĪBU
Valsts pārvaldei jākļūst atvērtākai un elastīgākai
Raivis Kronbergs par valsts galveno ierēdni kļuva 2024.gada augustā un jau ar pirmajiem publiskajiem paziņojumiem iezīmēja vairākus aspektus, kuros ierēdņu darbam būtu jāmainās. Vaicājām, kas ir izdevies un kādas ir ieceres valsts pārvaldes darba uzlabošanai. Intervē: Roberts Reinkops.
EKONOMIKA
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies
Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī Amerikas Savienoto Valstu monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām. Autors: Dainis Gašpuitis.
NODOKĻI
Vienkāršota pieeja saistīto pušu mārketinga darījumos
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sagatavojusi rekomendācijas vienkāršotai pieejai standartizētām mārketinga un izplatīšanas darbībām starptautiskās uzņēmumu grupās. Mērķis – samazināt administratīvās izmaksas, uzlabot nodokļu noteiktību, kā arī mazināt potenciālos strīdus starp uzņēmumiem un nodokļu administrācijām. Kādiem darījumiem atvieglojumus varēs piemērot un kādi nosacījumi jāievēro? Autors: Kaspars Banders.
Vaicā lasītājs: Vai darbinieku balvām jāpiemēro IIN?
Vai uzņēmums darbiniekiem drīkst rīkot konkursus un loterijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie tiek rīkoti trešajām pusēm? Vai darbinieku balvām piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums? Autori: Aleksandrs Afanasjevs un Madara Hmeļevska.
Nodokļu lietas tiesā
Strīdi par nodokļu, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa, jautājumiem tiesās nonāk bieži. Izskatām divas ktuālas lietas, ko tiesas skatīja pagājušā gada nogalē. Autores: Elza Gusāre un Svetlana Nesinova.
INVESTĪCIJAS
Pirmie soļi ieguldīšanā
Lai arī uzņēmuma primārais uzdevums ir attīstīt savu pamatdarbību un paplašināties, tomēr noteiktā attīstības posmā var rasties lieki naudas līdzekļi, kurus uzņēmuma īpašnieks dažādu iemeslu dēļ nevēlas investēt savā uzņēmumā vai izmaksāt dividendēs. Šādos gadījumos var apsvērt iespēju daļu no brīvajiem finanšu līdzekļiem ieguldīt finanšu instrumentos, tādā veidā pasargājot tos no inflācijas riska, veidojot rezerves nākotnei, un varbūt arī nopelnīt. Autors: Aleksis Riguns.
GRĀMATVEDĪBA
Budžeta iestāžu grāmatvedības jaunumi
Jaunais gads atnesis izmaiņas budžeta iestāžu grāmatvedībā – ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” tiek mainīts kontu plāns, pamatlīdzekļu klasifikācija, soda naudu uzskaite un citas būtiskas lietas. Turklāt daļa no izmaiņām jāsāk piemērot no 2025.gada 1.janvāra. Izskatām būtiskāko! Autore: Laila Kelmere.
E-rēķini un preču piegādes dokumenti
Viens no jautājumiem, kas e-rēķinu ieviešanā radījis neizpratni grāmatvežu vidū, ir tas, kādas izmaiņas no 2025.gada 1.janvāra attieksies uz preču piegādes dokumentiem. Lai gan uz preču piegādes dokumentiem strukturētā e-rēķina prasības tiešā veidā neattiecas, tas nenozīmē, ka, nosūtot preces, nav jāizraksta strukturēts rēķins (attaisnojuma dokuments). Autore: Ilga Andersone.
Sociālās infrastruktūras izdevumi grāmatvedībā
Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību? Autore: Jadviga Neilande.
KOMERCDARBĪBA
Vaicā lasītājs: Dzīvokļa īre – valdes locekļa atlīdzība?
Vai valdes loceklim var apmaksāt dzīvokļa īres izdevumus? Vai arī šāda apmaksa uzskatāma par valdes locekļa atlīdzību? Autore: Viktorija Čerkasa.
Starptautiskie pārvadātāji ceļā bez steigas
Ilgu laiku transportlīdzekļiem tika noteikts pienākums ik pēc 8 nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, šī prasība tika atcelta. Latvija pieņemto spriedumu vērtē pozitīvi, jo jau iepriekš bija norādījusi, ka prasība bija pretrunā ar samērīguma principu, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem. Autore: Maija Tipaine.
Būvprojekta izmaiņām jāsaņem kaimiņu atļauja
Būvniecības ierosinātājam, plānojot būvniecību, jārēķinās ar tiesību aktos noteiktajām prasībām būvju novietojumam un arhitektoniskajiem risinājumiem vai arī ir jāsaskaņo atkāpes būvprojektā ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku. Tomēr nereti būvniecības ierosinātājs būvniecības gaitā vēlas mainīt paredzētās arhitektoniskās detaļas. Vai izmaiņām jāsaņem jauns kaimiņa saskaņojums? Autore: Jūlija Triščuka.
Par aizmāršību – naudas sods?
Latvijas Republikas Konkurences padome ir iestāde, kuras nosaukums vien izraisa cieņu un bijību. Apzinoties sodus, kādus par pārkāpumiem ir tiesīga piemērot Konkurences padome, ikviens uzņēmējs saprot – ar šo iestādi joki mazi. Ja jautājumus par kādu situāciju uzdevusi Konkurences padome, tad atbilde jāsniedz precīza, izsmeļoša un noteiktajā termiņā. Pretējā gadījumā var nākties samaksāt sodu, kā tas ir noticis mūsu izskatāmajā lietā. Autore: Inga Bite.
IEPAZĪSTIES – UZŅĒMĒJS!
Maigais un gaisīgais Latvijas pļavu zelts
Dodoties ciemos pie “Rāmritu” saimnieka Otto Lodiņa, rodas sajūta, ka esmu nokļuvusi Latgalē –
visapkārt plašums, mežs un miers. Lai arī ārā pūš salts vējš un bites nu jau ir devušās ziemas miegā,
tomēr ir silti, jo redzams, ka darbs pie medus produktiem tiek darīts no sirds – ar vislielāko mīlestību.
Un tas patiesi ir ļoti gards un neparasts. Autore: Kristiāna Rancāne.
ELEKTRONIZĀCIJA
Kā vienoties par komunikāciju e-vidē?
Mūsdienu darba vide ir kļuvusi ārkārtīgi tehnoloģiska. Ikdienā izmantojam dažādas iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp komunikāciju e-vidē. Tomēr darba devēji nereti pievērš nepietiekamu uzmanību ar šāda veida saziņu saistītiem jautājumiem un ne vienmēr apzinās iespējamos riskus. Vienošanās par komunikāciju e-vidē nenozīmē tikai nosacījumus par apmaiņu ar e-pastiem vai ziņu sūtīšanu “WhatsApp”. Ir būtiski, kāda veida
informācija tiek izmantota saziņai darba vidē, jo ikkatra ziņa ir cieši saistīta ar tās saturu. Autore: Irina Rozenšteina.
DARBINIEKI
Kļūdaini saņemtā nauda jāatmaksā
Darba likuma 78.punkta 1.daļas 1.punktā noteikts, ka ir jāatmaksā summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem vajadzējis to zināt vai ja pārmaksājums noticis tādu apstākļu dēļ, pie kuriem vainojams darbinieks. Kas tās ir par summām, kā pierādīt, ka darbinieks par to zina un ko darīt, ja darbinieks saka, ka par pārmaksu neko nav zinājis? Autore: Alīna Kovalčuka.
Vaicā lasītājs: Vai jāmaksā prēmija?
Gada beigas daudziem uzņēmumiem un to darbiniekiem saistās ar prēmiju izmaksu – tiek apkopoti iepriekšējā gada finanšu rezultāti un arī darbinieku sniegums. Bet ko darīt, ja darbinieks šajā laikā
nav strādājis, jo atradies ilgstošā prombūtnē? Šāda situācija ir radusies arī mūsu lasītājam.
Uzņēmums izmaksā darbiniekiem prēmijas vienu reizi gadā atbilstoši viņu sasniegumiem. Vai prēmija par iepriekšējā gada rezultātiem jāizmaksā arī maternitātes atvaļinājumā, uz slimības lapas vai ilgstošā bezalgas atvaļinājumā esošam darbiniekam? Autors: Edgars Riņķis.
ATBILD EKSPERTS
Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
Nemateriālais ieguldījums grāmatvedībā; Atzīme par neapliekamā minimuma nepiemērošanu darba vietā zūd; Vai jāsagatavo e-rēķins, ja līgumā tas nav noteikts?; Vai pārcelšanās izdevumiem jāpiemēro IIN?; Vai mainās nodokļi dividendēm?; Svētki bērnam – darba laiks vecākam?.
PĒTĀM!
Kā piemērot jaunās robežvērtības?
2024.gada 17.oktobrī spēkā stājās izmaiņas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, ar kurām tika koriģētas likumā noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības. Ar piebildi – tās piemērojamas jau gada pārskatam par 2024.gadu. Lai arī grozījumi ir nelieli, tie jau paspējuši radīt apjukumu gan uzņēmumu, gan revidentu vidū – kā tad tagad īsti jāpiemēro robežvērtības? Pētām!
