Vai par darījumu virs 100 Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) ir noteikti jāizraksta nodokļa rēķins un čeku šajā gadījumā nedrīkst lietot par nodokļa rēķinu?

Ir jau oktobris un tas nozīmē, ka pamazām tuvojas gada pārskata sagatavošana.

Labdien! Ir nozagta uzņēmumam piederoša vieglā automašīna. Ir ziņots policijai. Vai varētu, lūdzu, skaidrojumu - kā rīkoties grāmatvedībā?

Uzņēmums noslēdzis telpu operatīvās nomas līgumu uz 10 gadiem. Ir jāveic šo nomāto telpu pielāgošanas pasākumi, lai tās būtu piemērotas konkrētai saimnieciskajai darbībai – ražošanai: paaugstināts jumts, ievilkta ventilācija, dzesēšanas iekārtas, gāzes vadi, elektrības pievadi utt. – izdevumi sākot no 200 Ls līdz par 10 000 Ls par pozīciju. Vai šīs izmaksas var norakstīt izdevumos šajā gadā, vai arī obligāti tās jāuzskaita ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos sastāvā?

Jautājums ir par kreditoru parādu pārņemšanu. Sabiedrības (SIA A) pārziņā bija divi darbības veidi: veikals un pakalpojumu sniegšana. SIA A īpašnieks nolēma veikalu atdalīt, kā rezultātā tika izveidots jauns uzņēmums (SIA B), kurš strādā ar veikalā esošajām precēm, un parādus piegādātājiem par saņemtajām precēm jaunais īpašnieks maksā patstāvīgi. Lai nerastos situācija, ka jaunais veikala īpašnieks nemaksā kreditoriem (kas radušies vēl iepriekšējās sabiedrības darbības laikā), starp abām pusēm (SIA A un SIA B) noformējām pārjaunojuma līgumu.

Labdien! Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.

Rakstu Jums no pašvaldības, un mums ir ļoti liela problēma – pašvaldība iegādājusies dienesta auto, kas darbojas gan uz gāzi, gan degvielu. Un tagad nesaprotam - kā aizpildīt ceļazīmi?

Ja uzņēmums pērk no privātpersonas viņa personisko mantu, piemēram, mēbeles, kā tiek noformēts šis darījums? Un vai par šo darījumu ir jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID)?

Pieskaroties tēmai par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, par likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 1.daļā noteikto ierobežoto darījuma apmēru naudas izteiksmē, vēl joprojām pastāv dažādas neizpratnes un neskaidrības, kādas darbības būtu atzīstamas par vienu vai vairākiem darījumiem, kā arī, vai ierobežojumi attiecas uz vienu atsevišķu darījumu, vai visu darījumu kopsummu. Tāpēc savā rakstā turpināšu publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu, lai viestu lielāku skaidrību šajā jautājumā.

Komerclikums nosaka, ka kapitālsabiedrības (SIA, AS) vadītājam savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un jāatbild par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai (169.panta 1. un 2.daļa). Lai kontrolētu mantas saglabāšanu, jānodrošina tās fiziskā aizsardzība, kā arī jāīsteno grāmatvedības kontrole, kuras pamatprincips ir uzskaites funkcijas atdalīšana no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām, kā to paredz MK noteikumu Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 69.punkts.

2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta 1.daļas izmaiņām, kas noteiks turpmāk minēto: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Ir ēka, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz uzņēmuma vārda, bet ir nevis tā īpašumā, bet ar formulējumu: nodota lietošanā. Ēkas īpašnieks to neuzrāda kā savu īpašumu bilancē / grāmatvedībā. Vai tas mums būtu jāuzrāda kā mūsu nekustamais īpašums? Un ar kādu sākotnējo vērtību?

Man ir jautājums par pamatlīdzekļiem - uzņēmums iegādājas monitoru 219 Ls vērtībā un procesoru 422 Ls vērtībā, katrs uz atsevišķas pavadzīmes. Kā pareizāk rīkoties - uzskaitīt katru šo iegādāto priekšmetu kā atsevišķu pamatlīdzekli, vai uzskaitīt kā vienu kopīgu pamatlīdzekli? Paldies par atbildi!

Šoreiz apskatīšu iFinanses.lv lasītāja jautājumu par darbiniekiem apmaksātās veselības apdrošināšanas prēmijas uzskaiti grāmatvedībā gadījumā, ja daļu no šiem izdevumiem sedz uzņēmums, bet otru daļu – darbinieks no savas algas. Bet sākotnēji nedaudz atgādināšu par darbaspēka nodokļu piemērošanu veselības apdrošināšanai un vispārīgām veselības apdrošināšanas prēmiju grāmatvedības uzskaites prasībām.