Preču imports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) ir preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. PVN likuma 2. panta 2.2 daļa nosaka, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli“. Tā pieņemšana ir paredzēta steidzamības kārtā un ir paredzēts, ka tas jau varētu stāties spēkā ar šā gada 1. jūniju.

Šajā rakstā aplūkosim situāciju, kad Latvijas uzņēmumam nākas izmantot citas valsts rezidenta – fiziskās personas pakalpojumus, šīs personas un uzņēmuma nodokļu aplikšanas jautājumus Latvijā, pieņemot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti šīs personas rezidences valstī un / vai Latvijā, bet persona Latvijā uzturēsies mazāk kā 183 dienas.

Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija un gada pārskats ir jāiesniedz vienu reizi gadā, grāmatvežiem aizmirstas to pareiza aizpildīšanas kārtība, līdz ar to UIN deklarācijas aizpildīšanā tiek pieļautas kļūdas. Šajā publikācijā par biežāk pieļautajām kļūdām UIN deklarācijas sagatavošanā.

Viens no būtiskākajiem nodokļu stimuliem un nodokļu optimizācijas iespējām, kurus paredz Latvijas likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) (14. un 14.1 pants), ir taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultātā radušos zaudējumu pārnešana uz turpmākiem taksācijas periodiem vai uzņēmumu grupām. Lai gan šāds nodokļa stimuls Latvijas likumā ir paredzēts jau sen, tomēr nodokļu maksātāji ne vienmēr izmanto visas likumā piedāvātās iespējas.

Turpinot tēmu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu teritorijā, šoreiz apskatīsim transporta pakalpojumu nianses.

Ar grozījumu likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) stāšanos spēkā š. g. 1. janvārī daudziem grāmatvežiem problēmas sagādājuši jautājumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs.

Nodokļu tiesībās, kuras ir pastāvīgā izmaiņu procesā, parasti pēc kārtējiem grozījumiem nodokļu likumos vēl paiet krietns laiciņš, kamēr likuma normas tiek izprastas, likums pielabots, vai kamēr tiek izdoti likuma normu piemērošanas noteikumi. Savukārt situācijas, kuras nav pietiekami plaši izplatītas tā arī paliek vispārīgi regulētas un attiecīgi dažādi interpretētas, līdz ierodas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un audita laikā paziņo, ka kāda norma ir piemērojama citādāk, kā to ir izpratis uzņēmums. Attiecīgi sekas jau ir mērāmas papildu nodokļa un soda naudas izteiksmē. Šoreiz par Latvijas komercsabiedrību (uzņēmumu) ārvalstu filiāļu ienākumiem un to aplikšanu ar nodokli Latvijā.

Šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi taupīt katru latu – arī nodokļu jomā. Kā viena no iespējām ir saņemt atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) ne tikai par Latvijas teritorijā saņemtajām precēm un pakalpojumiem, bet arī par darījumiem ārpus Latvijas. Šajā publikācijā par to, kā saņemt atpakaļ samaksāto PVN no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Šveices un Norvēģijas, kā arī par importa darījumiem, ja samaksa veikta ES dalībvalstī.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) 13. panta 4.1 daļa noteic: Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009. gada 1. janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) 10. panta desmito daļu, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot proporciju.

Ar 2010. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) nosaka algas nodokli un attiecīgi arī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no labuma nosacītās vērtības līdz 150 latiem mēnesī, attiecīgi papildu nodokļu slogs tā saucamais „auto nodoklis” no šī nosacītā labuma var būt līdz pat 85 lati. Šis jautājums ir plaši apspriests un par to galvu ir lauzījis ikkatrs grāmatvedis, tāpēc šajā rakstā aplūkosim auto nodokļa piemērošanu praksē un ar to saistītos iespējamos riskus.

Kopš 2009. gada 1. decembra ir spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums), nosakot jaunu reģistrācijas kārtību ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā. Tomēr jaunā kārtība vēl arvien rada neskaidrības uzņēmēju vidū – jo īpaši attiecībā uz PVN maksāšanas kārtību, pārsniedzot likumā noteikto slieksni, kā arī par priekšnodokļa atskaitīšanu šajā gadījumā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšana nav obligāta visām apliekamajām personām. No 2010. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums), kas nosaka deklarāciju par taksācijas gadu PVN 4 „PVN gada deklarācija” iesniegt tikai atsevišķos PVN likumā noteiktajos gadījumos. Jaunā likuma norma attiecas arī uz deklarāciju par 2009. gadu.

Likumā ″Par pievienotās vērtības nodokli″ (likums), kas bija spēkā līdz 2009. gada nogalei nodokļa maksātājiem (Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrētām personām) bija dotas zināmas izvēles tiesības attiecībā uz taksācijas periodu noteikšanu. Proti, likums noteica, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis, savukārt, ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 10 000 latu, tad pēc apliekamās personas iesnieguma taksācijas periods var būt arī trīs vai seši mēneši.