Gada sākums uzņēmumiem vienlaicīgi ir arī laiks, kad tiek apkopoti iepriekšējā gada rezultāti, strādājot pie finanšu pārskata sagatavošanas, vienlaicīgi neizpaliek arī nodokļu jautājumi. Papildus gada finanšu rezultātu noteikšanai jāizvērtē atšķirības, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu. Tā kā parasti nav laiks detalizētai likumdošanas izpētei, īsumā atgādināšu par tām izmaiņām likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums), kuras veiktas ar grozījumiem UIN likumā 2008. gada 14. novembrī, bet piemērojamas pirmo taksācijas gadu, t.i., par 2009. gadu.

Ar 2010. gada 1. janvāri, citu nodokļu izmaiņu starpā, stājas spēkā arī apjomīgi grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums). Tā saucamais kapitāla nodoklis būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietvaros. Turpmāk gan rezidentiem, gan nerezidentiem ar nodokli tiks aplikts ienākums no kapitāla un kapitāla pieauguma. Nerezidentiem, gan jāatzīst, ienākums no kapitāla pieauguma, kurš tiks aplikts ar nodokli Latvijā, nav tik plašs, kā attiecībā uz rezidentiem.

01.12.2009. Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas stāsies spēkā ar 01.01.2010. Minētie grozījumi plašu rezonansi ieguva jau to izstrādes un apspriešanas stadijā, un tie ne tikai paaugstina un nosaka diferenciētas nodokļa likmes ar nodokli apliekamiem objektiem, bet arī paplašina nodokļa bāzi, iekļaujot tajā līdz šim ar nodokli neapliekamus objektus. Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām un praktiskiem jautājumiem, ar kuriem nodokļu maksātāji var saskarties nākamajā taksācijas gadā.

Turpinām 17. septembrī aizsākto rakstu sēriju “Kā pareizi aprēķināt priekšnodokli”. Iepriekšējā rakstā lasītājs tika iepazīstināts ar pašu priekšnodokļa jēdzienu un iespējamajiem tā ″rašanās″ gadījumiem un tā atskaitīšanu no budžetā maksājamās nodokļa summas. Šajā rakstā centīšos paskaidrot, kādas varētu būt citas situācijas atsevišķiem piemēriem, kas varētu ietekmēt iespējamo priekšnodokļa atskaitīšanu; runāsim par darījuma brīdi, rēķina izrakstīšanu, kas ir svarīgi, lai varētu noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi un nodokļa maksāšanas brīdi valsts budžetā.

2010.gads sāksies ar vērienīgām izmaiņām Latvijas nodokļu politikā, kas skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Tālāk tiks apskatīti svarīgākie jaunumi nodokļu sfērā, kas tika pieņemti kopā ar 2010.gada budžetu.

Šogad vairākkārt ir mainījusies nodokļu atlaide ziedotājiem. Tādēļ, prognozējot gada rezultātus un vērtējot iespējas ziedot, īsumā atgādināšu par nodokļu likumos noteikto atbalstu ziedotājiem.

Šodien 1. decembrī stājas spēkā grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums), kas paredz būtiskus jaunievedumus, kā arī precizējumus jau šobrīd spēkā esošajā regulējumā.

Turpinot š. g. 25. novembra publikācijā “Kas jāņem vērā, ja ārvalstu komersants veic ieguldījumus Latvijā” aizsākto tēmu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, šajā rakstā tiks analizēti vairāki atsevišķi peļņas izmaksu nerezidentiem piemēri, kas var radīt nodokļu sekas nerezidentam.

Saeimā izskatīšanai iesniegti nodokļu likumu grozījumu projekti. Tai skaitā būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Paredzēts ne tikai ieviest tā saucamo kapitāla nodokli, bet samazināt arī citus ar nodokli neapliekamos ienākumus, tādējādi arī darba devējam samazinās iespēja izmaksāt vai sniegt kādu ar algas nodokli neapliekamu labumu. Viss liecina par to, ka no algas būs jāmaksā lielāks nodoklis arī tad, ja netiks mainīta nodokļa likme. Ministru kabinets (MK) jau 23. oktobrī ir izdevis vairākus noteikumus, kuru spēkā stāšanās paredzēta ar 2010. gada 1. janvāri, un kuri ietekmēs arī tos, kuru vienīgais ienākums ir ienākums no algota darba:

Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, nodokļu maksājumi bieži vien izrādās par nepārvaramu šķērsli. Uzņēmēji izvēlas samaksāt darbiniekiem algas vai piegādātājiem par saņemto preci, bet atliek nodokļu maksājumus uz nenoteiktu laiku vai arī samaksā tikai daļu no aprēķinātajiem nodokļiem.

2010. gada 1. janvāris būs jau pēc diviem mēnešiem, bet Latvijas Republikas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” vēl aizvien nav iekļauti grozījumi, kam jābūt pieņemtiem līdz minētajam datumam saskaņā ar ES direktīvām 2008/8/EC un 2008/9/EC. Cik zināms, Saeima vēl nav pieņēmusi likumprojektu. Gaidāmās izmaiņas nav tikai virspusējas – pakalpojumu sfērai tās var būt pat izšķirošas, jo tās maina (vismaz starp diviem nodokļu maksātājiem) pakalpojuma sniegšanas vietas jēdzienu.

Šobrīd, kad ekonomiskā krīze Latvijā vēl negrib atkāpties un ir nedrošība par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs, pirms ieguldīt savā rīcībā esošos, lielākoties, ierobežotos līdzekļus, iespējams, tos ieguldīs ārpus Latvijas, ja Latvijas nodokļu likumdošana nebūs konkurētspējīga ar citu valstu nodokļu likumdošanu. Vai Latvijas valdība laikā, kad valsts augšupejas veicināšanai ir nepieciešams katrs samaksātais santīms, dara pietiekoši, lai veicinātu uzņēmumu rašanos un attīstību Latvijā? Vai haoss Latvijas biznesa vidē un neprognozējamā nodokļu likumdošana neveicina ieguldījumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm? Uzņēmēju vidū ir parādījusies tendence dibināt uzņēmumus Igaunijā vai Lietuvā un nevis Latvijā. Šajā rakstā apskatīsim iemeslus, kāpēc tas tiek darīts.

Šajā rakstā tiks izskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, saskaroties ar Latvijā esoša īpašuma izmantošanu. Tāpat arī tiek apskatīti jautājumi, kas skar atlīdzību par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie likumdošanas akti, kas regulē priekšnodokļa aprēķināšanu, kā arī sniegti praktiski piemēri, kas palīdz izprast priekšnodokļa aprēķināšanas kārtību . Tāpat arī tiek sniegts skaidrojums par to, kā zināt, vai priekšnodokli drīkst atskaitīt.

Šajā rakstā tiek apskatīts, kādas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības Latvijā var rasties ārvalstniekiem – uzņēmumiem (komercsabiedrībām) un citām personām – nerezidentiem, konkrētāk apskatot procentu ienākumus un samaksu par intelektuālo īpašumu.