Tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā kā apliekamās personas (PVN maksātāji), ir būtiski atcerēties, ka, veicot darījumus ar citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reģistrācijas pienākums var iestāties arī nesasniedzot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" (likums) 3. panta 5.3 daļā noteikto apgrozījuma slieksni 10 000 Ls.

Reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN, arī - nodoklis) maksāšana ir preču iegāde citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī no ES PVN apliekamās personas, kā rezultātā PVN deklarācijā tiek uzrādīta preču vērtība, aprēķinātais nodoklis un atskaitītais priekšnodoklis.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) 1. panta 5. punktu, pašpatēriņš ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas saimnieciskā darbība.

Šī raksta mērķis ir aplūkot pašreiz Latvijas Republikas (LR) normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, jo sūdzību izskatīšana ir viens no nodokļu administrēšanas rezultātiem, kā arī informēt par nodokļu maksātāju biežāk pieļautajām kļūdām, kas rada nodokļu uzrēķinu sekas.

Preču eksports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (likums par PVN) ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Kāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme jāpiemēro eksporta darījumiem un kā tie atspoguļojami PVN deklarācijā - par to šajā publikācijā.

Preču imports saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) ir preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. PVN likuma 2. panta 2.2 daļa nosaka, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli“. Tā pieņemšana ir paredzēta steidzamības kārtā un ir paredzēts, ka tas jau varētu stāties spēkā ar šā gada 1. jūniju.

Šajā rakstā aplūkosim situāciju, kad Latvijas uzņēmumam nākas izmantot citas valsts rezidenta – fiziskās personas pakalpojumus, šīs personas un uzņēmuma nodokļu aplikšanas jautājumus Latvijā, pieņemot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti šīs personas rezidences valstī un / vai Latvijā, bet persona Latvijā uzturēsies mazāk kā 183 dienas.

Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija un gada pārskats ir jāiesniedz vienu reizi gadā, grāmatvežiem aizmirstas to pareiza aizpildīšanas kārtība, līdz ar to UIN deklarācijas aizpildīšanā tiek pieļautas kļūdas. Šajā publikācijā par biežāk pieļautajām kļūdām UIN deklarācijas sagatavošanā.

Viens no būtiskākajiem nodokļu stimuliem un nodokļu optimizācijas iespējām, kurus paredz Latvijas likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) (14. un 14.1 pants), ir taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultātā radušos zaudējumu pārnešana uz turpmākiem taksācijas periodiem vai uzņēmumu grupām. Lai gan šāds nodokļa stimuls Latvijas likumā ir paredzēts jau sen, tomēr nodokļu maksātāji ne vienmēr izmanto visas likumā piedāvātās iespējas.

Turpinot tēmu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu teritorijā, šoreiz apskatīsim transporta pakalpojumu nianses.

Ar grozījumu likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN likums) stāšanos spēkā š. g. 1. janvārī daudziem grāmatvežiem problēmas sagādājuši jautājumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs.

Nodokļu tiesībās, kuras ir pastāvīgā izmaiņu procesā, parasti pēc kārtējiem grozījumiem nodokļu likumos vēl paiet krietns laiciņš, kamēr likuma normas tiek izprastas, likums pielabots, vai kamēr tiek izdoti likuma normu piemērošanas noteikumi. Savukārt situācijas, kuras nav pietiekami plaši izplatītas tā arī paliek vispārīgi regulētas un attiecīgi dažādi interpretētas, līdz ierodas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un audita laikā paziņo, ka kāda norma ir piemērojama citādāk, kā to ir izpratis uzņēmums. Attiecīgi sekas jau ir mērāmas papildu nodokļa un soda naudas izteiksmē. Šoreiz par Latvijas komercsabiedrību (uzņēmumu) ārvalstu filiāļu ienākumiem un to aplikšanu ar nodokli Latvijā.

Šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos ir svarīgi taupīt katru latu – arī nodokļu jomā. Kā viena no iespējām ir saņemt atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) ne tikai par Latvijas teritorijā saņemtajām precēm un pakalpojumiem, bet arī par darījumiem ārpus Latvijas. Šajā publikācijā par to, kā saņemt atpakaļ samaksāto PVN no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Šveices un Norvēģijas, kā arī par importa darījumiem, ja samaksa veikta ES dalībvalstī.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) 13. panta 4.1 daļa noteic: Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009. gada 1. janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.