Šomēnes uzzinājām, ka debitors, kas mums ir parādā no 2017.gada marta, ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Parādam uzkrājumi nav veidoti, gribam šo parādu šogad norakstīt zaudējumos. Vai mums ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis no parāda summas?

2018.gada septembrī e-pastā kļūdaini tika saņemts 2017.gada rēķins. Grāmatvedis nepievērsa uzmanību rēķinā norādītajam gadam, un tas tika reģistrēts grāmatvedības programmā 2018.gada septembrī. Rēķinā norādītā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa 4,41 eiro apmērā attiecīgi tika iekļauta priekšnodoklī. Oktobrī Valsts ieņēmumu dienests atmaksāja pārmaksāto PVN summu par septembri. Vai ir iespējams par nepareizi atskaitīto priekšnodokļa summu veikt priekšnodokļa korekciju oktobra deklarācijā un kurā rindā? Vai arī vajadzētu precizēt deklarāciju par septembri?

Uzņēmums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Galvenais darbības veids ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī veicam remontdarbus (būvdarbus) apsaimniekotajās mājās. Visās uzņēmuma apsaimniekotajās mājās iedzīvotāji maksā gan apsaimniekošanas maksu, gan “krāj” naudu lieliem remontdarbiem (uzkrājuma fonds), kas netiek iekļauti apsaimniekošanas maksā. Uzņēmums iemaksas uzkrājumu fondā apliek ar PVN 21% likmi, jo remonta pakalpojumu nelielu daļu sniedz pats, bet lielāku remontu veikšanai piesaista citus uzņēmumus, savā vārdā noslēdzot līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti PVN maksātāji.

Nereti darījumos ar nerezidentiem rodas neskaidrības, kā piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – vai par nerezidentu-autoru ir jāveic sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai? Vai pašam nerezidentam ir jāveic sociālās iemaksas kā pašnodarbinātai personai? Un kurā valstī šīs iemaksas veicamas?

Mums ir ēka, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tā ir ieķīlāta AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", visus nodokļus uzņēmums maksā patstāvīgi. Lai uzturētu ēku labā stāvoklī, tika nomainīti logi, durvis, nokrāsotas sienas, nomainīts grīdas segums, uzstādīti kondicionieri - visu to pieprasa Pārtikas un veterinārais dienests. Vai tiešām šādi izdevumi ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Daļai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju 2019.gadā būs jāpāriet uz citu nodokļu maksāšanas režīmu, savukārt daļai būs jāizvērtē, vai ir izdevīgi turpināt maksāt šo nodokli. Lēmums jāpieņem līdz šā gada 15.decembrim.

Lūdzam paskaidrot, kā gada beigās Elektroniskās deklarēšanas sistēmā fiziskai personai tiks atspoguļota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa vai parāds! Vai Valsts ieņēmumu dienests automātiski aprēķinās, cik neapliekamais minimums pienācās par šo gadu, cik tas faktiski piemērots un kāds ir nodokļa rezultāts – piemaksa vai atmaksa?

Vai no 2018.gada 1.janvāra, izmaksājot dividendes ārvalstniekiem un piemērojot šīm dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli jaunajā režīmā, drīkst izmantot Latvijas noslēgtajās nodokļu konvencijās dividendēm paredzētās nodokļu likmes?

Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Un ir radusies neskaidrība, vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādas apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un kā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Līdz ar jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma spēkā stāšanos 2018.gada 1.janvārī, kas būtiski mainīja uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu, mainījās arī nodokļa atvieglojumu principi veiktajiem ziedojumiem. Tuvojoties gada beigām, kad parasti ir vērojama lielāka ziedotāju aktivitāte, ir lietderīgi izsvērt jaunā likuma normu nosacījumus un iespējas piemērot tajā noteiktos atvieglojumus.

Balstoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 130.punktu, sadalot peļņu dividendēs, kas iegūta līdz 2017.gada 31.decembrim, un izmaksājot šīs dividendes 2018. vai 2019.gadā, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā. Komerclikuma (KL) 161.panta 6.punktā ir teikts, ka dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Vai šis KL pants būtu attiecināms uz peļņu, kas nav sadalīta (nav lēmuma par peļņas sadali), vai tomēr šis pants attiecas tikai uz tām dividendēm, kas ir sadalītas, bet nav izmaksātas? Cik senu peļņu uzņēmums drīkst dalīt dividendēs? Vai 2004., 2005.gadā gūtu peļņu drīkst sadalīt dividendēs 2018. vai 2019.gadā?

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kuram mūsu uzņēmums sniedz būves montāžas pakalpojumus Šveicē, pats ražo būvi Latvijā un eksportē to uz Šveici. Mūsu uzņēmums ir PVN maksātājs Latvijā, un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantu šāda pakalpojuma sniegšanas vieta ir Šveice. Kā saprotam, Šveicē nav iespējams reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, viņiem šāda vai līdzīga nodokļu reģistra nav. Sakiet, lūdzu, kā mums būtu jāizraksta rēķins mūsu partnerim - Latvijas PVN maksātājam - par sniegtajiem montāžas pakalpojumiem? Un kā mums šo darījumu pareizi atspoguļot PVN deklarācijā? Kurš no mums maksā PVN valsts budžetā?

Pieprasot uzziņu Valsts ieņēmumu dienestam, ir svarīgi detalizēti aprakstīt uzņēmuma darbības specifiku un jautājumu formulēt precīzi, citādi uzziņā sniegtā atbilde var kļūt uzņēmumam neizdevīga, kā tas ir sanācis šajā publikācijā izskatītajā gadījumā.

Darbiniekam izmaksāts bēru pabalsts 250 eiro apmērā sakarā ar viņa radinieka nāvi. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja uzņēmumam atskaišu periods ir viens mēnesis, kurā mēnesī ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis – mēnesī, kad pabalsts izmaksāts?

Latvijā reģistrēts SIA “B” nopirka un piegādāja uz Latviju iekārtu no Krievijas uzņēmuma. Tālāk SIA “B” iekārtu pārdeva Čehijas uzņēmumam. Čehijas uzņēmumā iekārtu uzstādīja Krievijas uzņēmums pēc SIA “B” pasūtījuma. Visi iesaistītie uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savās valstīs. Vai šim darījumam PVN ir jāpiemēro reversā kārtībā un jāuzrāda PVN deklarācijas 54. un 63.rindā? Un vai informācija par darījumu ir jānorāda PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” ar kodu N? Vai varbūt PVN nepiemēro?