JAUNUMI
                         
                            JAUNUMI
                                Pilnveido darba aizsardzības prasības attālinātā darba veicējiem. VID drīkstēs ziņot par negodprātīgiem darījumu partneriem. Par gadu pagarina kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņu. Samazinās bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS RUNĀT
                         
                            Ja nebūs birokrātijas, iestāsies haoss
                                Pa Ministru kabineta ēkas greznajām kāpnēm dodoties uz Valsts kanceleju, lai sarunātos ar tās direktoru Jāni Citskovski, vienlaikus ir divas sajūtas – respekts par ēkā notiekošo un nedaudz bažas, ka satikšu kārtējo ierēdni, kas intervijā runās “kā no grāmatas”. Kabinetā pie sienas esošā Krišjāņa Kariņa fotogrāfija duālo sajūtu tikai pastiprina. Turpmākās sajūtas noteikti pamanīsiet intervijas tekstā. Autore: Linda Tunte
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS ZINĀT
                         
                            Finanšu sektoram jāizkļūst no aizdomīgo saraksta
                                Jau vairāk nekā gadu Latvijā viens no aktuālajiem dienaskārtības jautājumiem ir valsts finanšu situācija, stabilitāte šajā jomā un starptautisko partneru pārmetumi ar dažādām no tā izrietošām sekām. Saskaņā ar “Moneyval” prasībām Latvijai pastāv riski, ka valsti varētu iekļaut 
t.s. “melnajā sarakstā”, kas būtiski apdraudētu ne tikai sadarbību starptautiskajā tirgū, bet arī vietējo ekonomisko stabilitāti. Autors: Andrejs Vaivars
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS STRĀDĀT
                         
                            Darba līgumu iespējamie termiņi
                                Praksē visbiežāk darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, taču iespējamas arī situācijas, kad darbinieks nepieciešams noteiktam laika periodam, tādēļ jāslēdz atbilstošs līgums. Pareiza līguma un tā darbības termiņa izvēle nereti darba devējiem rada problēmas. Autors: Ints Skaldis
 
                         
                            Par atrašanos darba gatavībā ir jāmaksā
                                Ir nozares, kurās būtiski, lai darbinieks ir dežūras vai izsaukuma gatavībā arī ārpus normālā darba laika. Vai par to ir jāmaksā? Autores: Sintija Radionova, Dace Driče
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS PELNĪT
                         
                            Jūsu saruna tiks ierakstīta…
                                Ar tālruni veikto sarunu balss ieraksta iegūšana ir viens no izplatītākajiem fizisku personu datu apstrādes veidiem, ko praktizē gan komersanti, gan valsts un pašvaldību iestādes. Vienlaikus, ņemot vērā gan iesaistīto datu subjektu skaitu, gan apstrādājamās informācijas apjomu, balss ierakstu veikšana un glabāšana nereti uzskatāma par liela apjoma personas datu apstrādi.  Autors: Dainis Špeļs
 
                         
                            Uz pārbaudi ierodas Datu valsts inspekcija
                                No šī mēneša sākam jaunu rakstu sēriju, kurā aplūkosim dažādu valsts iestāžu pilnvaras, ierodoties pārbaudēs pie uzņēmumu un iestāžu vadītājiem. Šoreiz par Datu valsts inspekciju un tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Autore: Karīna Kļaviņa
 
                         
                            Iespēja būvēt uz citai personai piederošas zemes
                                Jau 2017.gada 1.janvārī Civillikumā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem Latvijā ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Kā tā darbojas? Autores: Kristīne Gaigule-Šāvēja, Laura Skromule
 
                         
                            Kā tikt pie darba auto?
                                Nereti uzņēmumi, lai veiktu saimniecisko darbību un nodrošinātu tās efektivitāti, iegādājas automašīnas, ko nodod lietošanā darbiniekiem vai citām ar uzņēmumu saistītām personām, kas veic darba uzdevumus. Lai lietotu uzņēmuma automašīnu, slēdz līgumu, kurā regulē automašīnas izmantošanas mērķi, nosacījumus, atlīdzību un atbildību. Autore: Amanda Rolle
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS VIENOTIES
                         
                            Kad notikumus var un kad nevar paredzēt?
                                Ir vairāki kritēriji, lai apstākļus, kas padarījuši līguma izpildi neiespējamu vai nepaveicamu nolīgtajā termiņā, atzītu par nepārvaramas varas apstākļiem. Kritērijus nereti izmanto arī līgumos, lai noteiktu, ko konkrētās saistības gadījumā uzskata par nepārvaramu varu. Līdz ar to labāka šo apstākļu izpratne nodrošina lielāku tiesisko drošību un noder līdzēju interešu aizsardzībai, noslēdzot līgumu. Autors: Rihards Gulbis
 
                         
                            Tehnoloģiju milži ienāk finanšu tirgū
                                Šobrīd raksturīga tendence, ka uzņēmējdarbībā izzūd ne tikai valstu robežas, bet arī darbības nozaru rāmji. Lielie uzņēmumi paplašina savu darbību, piedāvājot klientiem teju visu nepieciešamo. Īpaši tas vērojams tehnoloģiju nozarē. Autore: Viktorija Soņeca
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS LEMT
                         
                            Aktualizēta izpratne par līgumsodu
                                Senāta Administratīvo lietu departaments 2019.gada 13.augustā pasludināja spriedumu lietā 
SKA-243/2019, vērtējot situāciju, kuras pamatā bija sūdzība par Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, pievēršoties atsevišķiem aspektiem par līgumsoda noteikšanu līgumos, ko slēdz ar patērētājiem, kā arī vispārīgai līgumsoda piemērošanai. Autore: Renāte Riekstiņa
 
                                                
                     
                         TIESĪBAS JAUTĀT
                         
                            Kad der paraksts, un kad – eParaksts?
                                Latvijā jau 13 gadus darbojas elektroniskais paraksts jeb eParaksts, līdz ar to dokumentus iespējams parakstīt elektroniski. Statistika liecina, ka eParaksta lietotāju skaits  ik gadu palielinās. Šogad eParaksta rīki e-Identitātes apliecināšanai izmantoti jau vairāk nekā miljons reižu, bet dokumentu parakstīšanai – vairāk nekā sešus miljonus reižu, tomēr vienlaikus lietotājiem joprojām rodas dažādi jautājumi. Devāmies tos uzdot VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājam Edmundam Beļskim. Autore: Linda Tunte