Vai tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja Latvijas SIA (PVN maksātājs) pārdod savā īpašumā esošu kuģi / kuteri (iegādāts kā jauns 2011.gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts PVN maksātāja, darījumam piemērots PVN reversā kārtībā):

SIA "A” sniedz SIA “B" reklāmas pakalpojumus uz līguma pamata par kopējo summu 1000 EUR. Līguma slēgšanas brīdī (2017.gada decembrī) SIA "A" nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. 2018.gada februārī SIA "A" izraksta un SIA "B" apmaksā avansa rēķinu par pakalpojumiem pusi no Līguma summas bez PVN 21%. Līgumā nolīgto pakalpojumu izpildes laikā SIA "A" kļūst par PVN maksātāju un tiek reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. 2018.gada jūnijā tiek sagatavots gala rēķins. Kā šajā situācijā būtu jārīkojas ar PVN?

Kriptovalūtu iegūšana, tirdzniecība un aprite Latvijā kļūst arvien populārāka. Tas nozīmē, ka arī regulējošās institūcijas nevar ignorēt šo fenomenu. Tāpat arī tirgus dalībnieki rēķinās, ka valsts iestādes informēs, ko tās sagaida no kriptovalūtu tirgus dalībniekiem. Kādi šobrīd ir skaidrojumi?

Kāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme jāpiemēro, ja ar fizisko personu ir noslēgts uzņēmuma līgums, bet persona iesniedz algas nodokļu grāmatiņu kā vienīgajā darba vietā?

Kurā brīdī preču zudumi virs normas jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā kā nesaistīti ar saimniecisko darbību? Līdzko ir normas pārsniegums vai gada beigās?

2018.gadā SIA ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, bet 2019.gadā tā kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju. Tā kā SIA maksāja tikai MUN, tad sanāk, ka 2019.gadā 5% reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu fonds ir 0 EUR. Vai tas nozīmē, ka 2019.gadā UIN būs jāmaksā par visiem reprezentācijas izdevumiem?

Latvijas reģistrēts nodokļu maksātājs sniedz Zviedrijas privātpersonai būvniecības pakalpojumus - tiek būvēta privātmāja Zviedrijā. Vai šis darījums ir jāatspoguļo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Ja ir, tad kurā rindā? Vai šim darījumam tiek piemērots PVN? Konsultējoties ar Latvijas grāmatvežiem, ir dažādas interpretācijas. Vieni saka, ka SIA ir jāreģistrējas Zviedrijā kā Zviedrijas PVN maksātājai, citi - ka šis darījums nav ar PVN apliekams.

Teju visi uzņēmumi pērk pakalpojumus (piemēram, reklāmas) no Google, Facebook u.c. Vai pirms šo pakalpojumu saņemšanas jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju?

25.05.2018. Valsts ieņēmumu dienests savā mājas lapā publicējis uzziņu Nr.30.1-8.7/143933 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu zaudējumiem, kas nodokļu maksātājam – uzziņas pieprasījuma iesniedzējam – radušies, norakstot šaubīgos parādus.

Krievijas pilsonis ir dibinājis SIA Latvijā. Saimnieciskajā darbībā plānots pirkt preces no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm un pārdot Krievijas uzņēmumam. Vai darba samaksas aprēķins un nodokļi ir jāpiemēro tā pat, kā situācijā, kad tiek nodarbināts ES pilsonis? Vai dividenžu izmaksas kārtība un nodokļi šajā gadījumā Krievijas pilsonim ir tādi paši, kādi būtu Latvijas pilsonim – valdes loceklim?

Namu apsaimniekošanas uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis būvdarbu līgumu ar būvnieku (PVN maksātājs) par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem projekta ietvaros. Projekts tiek realizēts, izmantojot “Altum” grantu un bankas kredītu. Projektā ir gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas, visas izmaksas projektā ir iekļautas ar PVN. Dzīvokļu īpašnieki ir fiziskas personas un novada dome (PVN maksātājs). Kā šiem darījumiem pareizi piemērot PVN un kā tos uzrādīt PVN deklarācijā?

Jautājums ir radies par fizisko personu – bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu no namu pārvaldnieka bilances saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Lai būtu iespēja norakstīt zaudētos debitoru parādus UIN vajadzībām, ir jābūt ievērotiem 3 obligātiem nosacījumiem, kas namu pārvaldnieka uzņēmumā tika ievēroti. Kā pareizi saprast šo punktu - ja izpildās iepriekš nosauktie obligātie 3 nosacījumi, izdevumos var iekļaut fizisko personu zaudētos parādus, ja attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no kreditora (uzņēmuma, kas samazina apliekamo ienākumu) taksācijas gada neto apgrozījuma un ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, bet parāda piedziņa tiesas ceļā netiek veikta, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tā atgūšanu saistītie izdevumi?

Jau drīz būs 20.jūlijs, kad daudzi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji iesniegs 1.deklarāciju, kas jāaizpilda atbilstoši jaunajam nodokļa aprēķina modelim. Daudzi, tomēr ne visi – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā skaidrots, ka deklarācija jāiesniedz tikai tad, ja nodokļa maksātājam par periodu no 01.01.2018. līdz 30.06.2018. veidojas ar UIN apliekams objekts.

SIA “X”, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pārdod kviešus muitas zonā Lietuvas uzņēmumam, kas SIA “X” informējis, ka rēķinā jānorāda tā Latvijā reģistrētais PVN numurs. Lietuvas uzņēmums kravu tālāk nogādā uz Saūda Arābiju. Eksporta procedūru SIA "X" veic Latvijā. Eksporta deklarācijā kā nosūtītājs norādīts SIA "X" un kā saņēmējs – Lietuvas uzņēmums. Rēķinā Lietuvas uzņēmumam kā piegādes nosacījumi ir FOB (free on board) Rīga, t.i., kravas īpašumtiesības Lietuvas uzņēmumam pāriet uz kuģa. Kāda būtu korekta PVN piemērošana iepriekš aprakstītajā situācijā?

Uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pirms 2 gadiem aizveda savu ražoto produkciju uz izstādi Zviedrijā. Preču transportēšanu apliecina transportētāja rēķins un noformēts transporta pavaddokuments (CMR), kurā kā preču saņēmējs norādīts pats Latvijas PVN maksātājs. Precei nebija pircēja, un tā visu šo laiku atradās Zviedrijā. Tagad precei ir atrasts pircējs, kam ir derīgs Zviedrijas PVN maksātāja reģistrācijas numurs. Kā šim darījumam piemērot PVN, kādas atsauces norādīt rēķinā un kā to atspoguļot PVN deklarācijā?