
                    
                    Piedodiet, žurnāls ir izpirkts!                    
                
 
                
                    
                     
                         SARUNA AR PERSONĪBU
                         
                            Esam nodokļu sistēmas spogulis
                                Valsts ieņēmumu dienests jūnijā apstiprināja attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, kurā sola nodrošināt mērķētākus pakalpojumu grozus atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā arī jaunas priekšrocības. Tāpat dienests apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, nodrošinot, lai valoda būtu skaidra un vienkāršāka. Liela uzmanība tiks pievērsta arī datu analīzes attīstībai. Pārmaiņu daudz, tādēļ uz sarunu aicinājām Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Intervē: Roberts Reinkops
 
                                                
                     
                         EKONOMIKA
                         
                            Ilgtspējas skaitītājs jau ieslēgts. Jāsāk krāt datus
                                Eiropas zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt Eiropas Savienības ekonomiku efektīvāku, kā arī cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgadu laikā viesīs visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs. Biznesa vidē visai abstraktais ilgtspējas jēdziens tuvākajos gados kļūs pavisam konkrēts un izmērāms – uzņēmumi visus datus, kas ir saistīti ar ilgtspēju (vides, sociālie un pārvaldības aspekti), apkopos īpašos ziņojumos. Daudziem lielajiem uzņēmumiem šādu ziņojumu gatavošana ir jau ierasta prakse, pārējiem tas nozīmē jaunu prakšu apgūšanu. Autors: Viktors Toropovs, AS "SEB banka" Ilgtspējas attīstības vadītājs
 
                                                
                     
                         NODOKĻI
                         
                            Mājas biroja nodokļu riski
                                Ja pirms Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs galvenokārt tika izmantots informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, pēdējā laikā tas ir strauji ienācis arī citās nozarēs. Ārvalstu sabiedrības arvien biežāk izvēlas algot vietējos klientu menedžerus, konsultantus un citus speciālistus, nemaz neatverot filiāli vai biroju Latvijā. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai uzņēmuma darbinieka “mājas birojs” mītnes valstī var tikt uzskatīts par uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību ar visām no tā izrietošajām sekām? Autors: Mārtiņš Rudzītis, SIA “Sorainen ZAB” jurists
 
                         
                            Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas lauksaimniekiem
                                Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir sagaidīti grozījumi, kas būtiski tieši lauksaimniekiem. Tie ir pieņemti 2023.gada 15.jūnijā un stājās spēkā no 2023.gada 23.jūnija. Apskatīsim svarīgāko! Autore: Linda Puriņa, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja
 
                         
                            Pašnodarbinātā PVN līkloči
                                Vai pašnodarbinātais var nereģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, ja plāno sniegt pakalpojumus Eiropas Savienībā reģistrētai komercsabiedrībai? Par to Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas analīzē. Autore: Ina Spridzāne, SIA “Orients Audit & Finance” nodokļu projektu vadītāja
 
                                                
                     
                         GRĀMATVEDĪBA
                         
                            Kas ir nemateriālie ieguldījumi?
                                Nemateriālie ieguldījumi kā pamatlīdzekļu postenis praksē nav sastopami tik bieži. Grāmatvežiem par tiem nereti rodas jautājumi, it sevišķi tajos gadījumos, kad sabiedrība pirmo reizi sastopas ar attīstības izmaksām vai nemateriālo vērtību, kas radusies citas sabiedrības iegādes rezultātā. Kas tad īsti ir uzņēmuma nemateriālie ieguldījumi? Autore: Ildze Alksnīte, SIA “Grant Thornton Baltic Audit” projektu vadītāja
 
                         
                            Finanšu instrumentu klasifikācijā būs izmaiņas!
                                Gaidāmas izmaiņas finanšu instrumentu klasifikācijā un novērtēšanā uzņēmumiem, kuri pārskatus sagatavo pēc starptautiskajiem finanšu pārskata standartiem. Mērķis – novērst problēmjautājumus, ar kuriem attiecīgo standartu prasību piemērošanas gaitā saskaras uzņēmumi. Izskatām svarīgāko. Autors: Raivis Jānis Jaunkalns, AS “BDO Latvia” Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents
 
                                                
                     
                         TIESU PRAKSE
                         
                            Kā celt prasību tiesā, ja nav ziņu par atbildētāja identitāti?
                                Ko darīt, ja kāds, iespējams, konkurents, interneta vietnē publicējis nomelnojošu informāciju par jūsu uzņēmumu, bet jūs nezināt, kurš to ir izdarījis? Šī ir viena, bet nebūt ne vienīgā situācija, kurā prasības celšanai nav pieejamas ziņas par atbildētāja identitāti. Kā rīkoties? Autore: Ilze Jankeviča, SIA “LEADELL Vītols ZAB”, zvērināta advokāte
 
                         
                            Tiesu prakse darba aizsardzības jomā
                                Droši vien nepārspīlēšu, ja apgalvošu, ka lielākā daļa žurnāla “iFiT” lasītāju katru dienu darbā vismaz divas stundas strādā ar datoru. Bet cik no jums ir veikuši obligāto veselības pārbaudi un cik daudziem ir konstatēts, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamas piemērotas brilles? Un, ja tas ir konstatēts, kurš maksā par brillēm – darbinieks vai darba devējs? Autors: Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists
 
                         
                            Tiesa vērtē apdrošināšanas līguma noteikumus
                                Augstākās tiesas Senāts 2023.gada 23.martā pieņēmis spriedumu lietā SKC-106/2023, kur analizējis starp fizisko personu (Latvijas pilsoni) un apdrošinātāju noslēgto ceļojuma apdrošināšanas līgumu, konkrēti tajā ietverto noteikumu par termiņu apdrošināšanas prasījuma un to pamatojošo dokumentu iesniegšanu. Senāta ieskatā, “prasību iesniegt šādu informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai.” Izskatām Senāta atziņas! Autore: Stella Kaprāne, SIA “ZAB NJORD” juriste
 
                                                
                     
                         RUNĀ UZŅĒMĒJS
                         
                            Mākslīgā intelekta krustugunīs
                                Mākslīgais intelekts arvien pārliecinošāk ienāk dažādu jomu uzņēmumu darbībā. Tā spējas un ietekme uz nākotni tiek slavēta, bet jaušamas arī zināmas bažas. Tas rada nepieciešamību neprognozējamo “zvēru” savaldīt ar likuma spēku. Jau kādu laiku top pasaulē pirmais visaptverošais Mākslīgā intelekta likums, savukārt jūnija vidū Eiropas Parlaments uzsācis sarunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par likuma galīgo redakciju. Kamēr regulējums vēl top, vairāku nozaru pārstāvji ar šo inovāciju ik dienu saskaras savā darbā, novērtējot gan tā pozitīvos un negatīvos aspektus, gan arī bīstamos punktus, kur to prasās savaldīt. Autore: Marta Treifelde
 
                                                
                     
                         ELEKTRONIZĀCIJA
                         
                            Kā novērtēt un uzlabot uzņēmuma digitālo briedumu?
                                Šobrīd uzņēmumiem ir iespēja pieteikties uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanas atbalsta programmām, bet, lai saņemtu finansējumu, pirmas solis ir veikt digitālā brieduma testu. Tas ļauj novērtēt esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificētu jomas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus. Kas ir uzņēmuma digitālais briedums un kā to novērtēt? Autors: Reinis Sparāns, SIA “Elva Baltic” stratēģiskās attīstības vadītājs
 
                                                
                     
                         VADĪBA
                         
                            CMR konvencija – kas tā ir un kad tiek pielietota?
                                Veicot uzņēmējdarbību, it sevišķi loģistikas nozarē, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem juridiskiem normatīvajiem aktiem, kas rada jautājumus. Kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot? Vai jāpielieto vairāki normatīvie akti? Vai likumdošanas piemērošana starptautiskajiem pārvadājumu strīdiem atšķiras no vietējo strīdu risināšanas? Viens normatīvajiem aktiem, ar kuru uzņēmējdarbības ietvaros sastopas darījuma slēdzēji, ir CMR konvencija. Autore: Ilga Neretniece, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore
 
                         
                            Jaunās dividenžu sadales kārtības praktiskā puse
                                Ar grozījumiem Komerclikumā ir pilnveidota dividenžu sadales kārtība – tiek precizēts, ka kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par citādu sadales kārtību. Apskatīsim jaunās dividenžu kārtības praktisko pusi izplatītākajam kapitālsabiedrību veidam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Autors: Kaspars Oļševskis, SIA “ZAB Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāta palīgs
 
                                                
                     
                         DARBINIEKI
                         
                            Tiesības būt autoram
                                Praksē aizvien nereti ir sastopamas situācijas, kurās uzņēmums paļaujas, ka, ja par darbinieka v ai pakalpojuma sniedzēja darbu samaksāts, tad šī samaksa ietver arī tiesības ar autora radīto darbu rīkoties brīvi, pēc saviem ieskatiem. Taču juridiski šādas tiesības ir tikai tad, ja puses par to ir vienojušās un ja tas ir pienācīgi atrunāts noslēgtajā līgumā. Autore: Linda Sarāne-Reneslāce, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāte
 
                         
                            Neapliekamie darbinieku papildu labumi Baltijā
                                Šī brīža ekonomiskie izaicinājumi uzņēmumiem liek pārdomāt arī darbaspēka jautājumus: kā sabalansēt darbinieku motivēšanas jautājumu (algas pieaugums, dažādi labumi) un uzņēmuma gaidas attiecībā uz peļņas rādītājiem? Šajā situācijā daudzi uzņēmumi meklē efektīvākus finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai bez tās, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šoreiz izpētīsim, kādus papildu labumus un citus noderīgus rīkus var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs. Autore: Irēna Arbidāne, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu departamenta vecākā projektu vadītāja
 
                                                
                     
                         ATBILD EKSPERTS
                         
                            Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild “iFiT” eksperti
                                Vai saliedēšanās pasākums ir komandējums? Par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēm. Strādā attālināti – saņem mazāk? Cik ilgi auto var būt reprezentatīvs? Vai atlaides ir jāgrāmato? Darba attiecības vai grāmatvedības ārpakalpojums? Kas nosaka atalgojumu sabiedrības īpašniekam?
 
                                                
                     
                         PĒTĀM!
                         
                            Pētām UIN sistēmu!
                                Šobrīd, kad Saeimā un valdībā atkal tiek apspriestas lielākas nodokļu pārmaiņas, izpētīsim, ko esam guvuši no uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņām, kas tika pieņemtas 2018.gadā. Kādi bija uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķi un vai tie ir sasniegti? Autore: Vita Sakne, SIA “PricewaterhouseCoopers” Nodokļu nodaļas vecākā projektu vadītāja
 
                         
                            Pasākumu organizētāji mainās līdzi laikam
                                Vasara ir ziedu laiks kultūras pasākumu baudītājiem, it īpaši tāpēc, ka daudzas norises notiek brīvā dabā. Tikai pirms dažām nedēļām aizvadīti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, bet tas ir tikai viens no pamanāmākajiem kultūras notikumiem. Iespējas ir ļoti plašas, un katrs tirgus dalībnieks cenšas piedāvāt arvien jaunus produktus, vienlaikus savstarpēji gan konkurējot, gan sadarbojoties. Autore: Marta Treifelde