SARUNA AR PERSONĪBU
                         
                            BŪS AMBĪCIJAS, BŪS KREDITĒŠANA
                                Jau ilgāku laiku publiskajā telpā runā par nepieciešamību palielināt kreditēšanu un sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, vienlaikus norādot uz komercbanku nesamērīgi lielo peļņu, tādēļ aicinājām uz sarunu Finanšu nozares asociācijas valdes locekli Jāni Brazovski, lai noskaidrotu finansistu redzējumu par iespējamajiem ceļiem uz straujāku kreditēšanu, situāciju Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm, procentu likmēm un ilgtspējas nozīmi. Intervē: Roberts Reinkops
 
                                                
                     
                         EKONOMIKA
                         
                            ENERĢIJAS TIRGUS PAGAIDĀM BEZ DRĀMAS
                                Pasaulē augošā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē enerģijas resursu cenas, un iepriekšējo gadu gaitā inflācijas iztukšotie iedzīvotāju maki ir pamats uztraukumam par to, cik viegli vai grūti būs pārdzīvot nākamo apkures sezonu. Lai arī šobrīd tirgum ir atsevišķi riska elementi, tomēr vienlaikus nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka enerģijas resursu cenas būtu nonākušas tādā līmenī, lai apkures tarifiem būtu pamats uzņemt vienotu augšupejošu kursu. Autors: Konrāds Reinveters
 
                                                
                     
                         NODOKĻI
                         
                            PASTĀVĪGO PĀRSTĀVNIECĪBU RISKS BŪVNIECĪBAS PROJEKTOS
                                Darījumu noslēgšana ar ārvalstu sadarbības partneriem lielai daļai uzņēmumu ir regulāra un neatņemama biznesa sastāvdaļa. Izņēmums nav arī ilgtermiņa būvniecības vai instalācijas projektu īstenošana ārpus Latvijas robežām. Pirms pieņemt lēmumu par piedalīšanos projektā ārvalstīs un būvniecības pakalpojuma cenu, uzņēmumiem noteikti būtu jāapsver, pēc cik ilga laika tiem var rasties pienākums reģistrēt pastāvīgo  pārstāvniecību šajā ārvalstī, citādi plānotā projekta īstenošana var izvērsties negaidīti dārga. Autores: Vita Sakne un Elizabete Lizete Lapsiņa
 
                         
                            KĀDA ATŠĶIRĪBA – “ĪRE” VAI “NOMA”?
                                Birojā atskan telefona zvans. Klausulē kādas sievietes balss, kura stāsta, ka viņai pieder komercsabiedrība, kura šobrīd veic dzīvojamās mājas būvniecību ar mērķi to tālāk izīrēt... “Izīrēt vai iznomāt?” pārtraucu es… “Izīrēt!” atbild viņa. “Īstermiņā vai ilgtermiņā?” jautāju es. “Kāda šķirba? Ilgtermiņā!” atcērt viņa. “Šķirba – VID uzrēķina summā,” atbildu viņai. Autore: Alisa Leškoviča
 
                         
                            VAICĀ LASĪTĀJS: VAI ELEKTROAUTO VAR UZLĀDĒT MĀJĀS?
                                Uzņēmumam ir elektroauto, kas tiek uzlādēts mājās. Šajā adresē ir reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese. Sanāk, ka tiek lietots transportlīdzeklis, bet nav izdevumu par elektroenerģiju. Vai šādā situācijā var rasties nodokļu riski? Autors: Igors Kukjans
 
                                                
                     
                         GRĀMATVEDĪBA
                         
                            DOKUMENTI PREČU KUSTĪBAS PIERĀDĪŠANAI
                                Ņemot vērā, ka noliktavas pamatdarbība ir preču saņemšana, uzglabāšana un nosūtīšana, tad būtiski ir veikt preču uzskaiti, kas palīdz kontrolēt un pārzināt preču plūsmas. Lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un korektu preču plūsmas uzskaiti noliktavā un grāmatvedībā, nepieciešami attaisnojuma dokumenti. Kādi dokumenti palīdz pierādīt preču transportēšanu? Autore: Laila Kelmere
 
                         
                            KRĀJUMU ZUDUMU NORMAS PRAKSĒ
                                Latvijā normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas vadlīnijas vai metodes, kā aprēķināt krājumu/preču zudumu normas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties sev piemērotāko metodi, lai noteiktu zudumus, balstoties uz savu darbības specifiku un pieejamo aktuālo un vēsturisko informāciju. Izskatām, kādas metodes var pielietot. Autore: Ieva Aizsila
 
                                                
                     
                         TIESU PRAKSE
                         
                            LIKUMPROJEKTA ANOTĀCIJA KĀ TIESĪBU PALĪGAVOTS
                                Praksē juristi atsevišķu tiesību normu iztulkošanai vai attiecīgā likuma mērķa vai tajā ietvertā jēdziena būtības un likumdevēja gribas noskaidrošanai izmanto likumprojektu anotācijas, atsaucoties uz tām tiesvedību procesuālajos dokumentos un citos juridiskajos dokumentos, sarakstēs vai diskusijās, tāpat anotācijas tiek izmantotas arī juristu zinātniskajā pētniecības darbā un juridiska satura rakstu tapšanā. Vai likumprojekta anotācijas izmantošanai kā tiesību palīgavotam ir kāda robeža? Autore: Linda Pūle
 
                         
                            DATU IEROBEŽOJUMI KĻŪST ARVIEN STINGRĀKI
                                Uzsākot sadarbību ar jauniem partneriem, uzņēmums nereti vēlas gūt pārliecību par potenciālo partneru pagātni. Ko par šādas informācijas iegūšanu saka Vispārīgā datu aizsardzības regula? Vai šādu informāciju iegūt ir legāli? Apskatām Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Autors: Sarmis Spilbergs
 
                                                
                     
                         RUNĀ UZŅĒMĒJS
                         
                            MĀKSLĪGAIS INTELEKTS – DARBINIEKS 24 / 7
                                Mākslīgais intelekts cilvēku dzīvē ieņem aizvien lielāku lomu. To labprāt izmanto arī uzņēmumi.
Tāpēc septembrī jautājām uzņēmējiem, kādus mākslīgā intelekta rīkus viņi ir ieviesuši, vai šie rīki
ir sevi attaisnojuši un kādi ir uzņēmumu attīstības plāni nākotnē. Pieredzē dalās Mārtiņš Bērziņš, AS “Citadele banka” Digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs; Pēteris Lauriņš, VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis; Kārlis Kupčs, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Diagnostiskās radioloģijas institūta asociētais profesors; Oskars Grīns, AS “Air Baltic Corporation” mobilo aplikāciju un mākslīgā intelekta projektu vadītājs, un Elvis Lazdiņš, ZS “Lazdiņi” agronoms, SIA “Latvijas grauds” saimnieks, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS” biedrs. Autore: Kristiāna Rancāne
 
                                                
                     
                         VADĪBA
                         
                            PIRMĀ ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMA PĀRBAUDE
                                Pirmajiem 10 lielajiem uzņēmumiem būs jāsniedz pārbaudītie ilgtspējas ziņojumi jau par 2024.gadu atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem, savukārt revidentiem – tas jāpārbauda. Patlaban tiek gatavotas pagaidu ilgtspējas ziņojuma pārbaudes vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu izpratni par to, kas un kā jāpārbauda. Autore: Natālija Zaiceva
 
                         
                            DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU MAZĀKUMA TIESĪBAS PIEŅEMT LĒMUMUS
                                Lai sekmētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu, 2024.gada 30.maijā pieņemti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tie dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem par mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Ko mainīs šie grozījumi? Kad māju kopības varēs just to darbību? Autore: Ilga Gudrenika-Kreba
 
                         
                            PAMATKAPITĀLA PALIELINĀŠANAS NOTEIKUMI
                                Kā palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu un kas jāiekļauj pamatkapitāla palielināšanas noteikumos? Kas būtu jāizvērtē uzņēmumam, pieņemot lēmumu palielināt pamatkapitālu? Vai obligāti kopā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jāiesniedz arī jauno dalībnieku pieteikumi daļu iegūšanai? Autori: Imants Kreičmanis un Nauris Grigals
 
                         
                            VAICĀ LASĪTĀJS: KAD 2 GADU GARANTIJA IR OBLIGĀTA?
                                Neskaidrības ir par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un direktīvā 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem noteikto 2 gadu garantijas periodu, tostarp arī digitālajiem produktiem un precēm. Piemēram, klients iemaksā naudu savā pakalpojumu kontā, lai saņemtu kādus kredītpunktus, kurus uzkrājot, var iegādāties kādus labumus attiecīgajā uzņēmumā. Vai šādi iemaksātajai naudai un saņemtajiem bonusiem ir jāievēro 2 gadu garantija? Vai uzņēmums var savā akcijas piedāvājumā noteikt, ka šādi kredītpunkti izmantojami līdz konkrētam datumam, tādējādi termiņš sanāk īsāks par 2 gadiem? Līdzīgs jautājums ir par dāvanu kartēm. Autores: Zane Akermane un Patrīcija Utināne
 
                                                
                     
                         ELEKTRONIZĀCIJA
                         
                            KĀPĒC “KRĀMĒTIES” AR PAPĪRU KALNIEM, JA TO VAR NEDARĪT?
                                No grāmatveža viedokļa darbinieku čeku iesniegšana un papīra rēķinu apstrāde ir nebeidzama cīņa, kas paņem daudz enerģijas un laika, kuru varētu veltīt citiem darbiem. Šo dokumentu manuāla ievadīšana grāmatvedības sistēmā ir tikai aisberga redzamā daļa, daudz izaicinošāk ir tos “salasīt” kopā no darbinieku makiem, rakstāmgaldiem un automašīnu cimdu nodalījumiem. Atbrīvojiet savus darbiniekus no lieka darba un
izmantojiet digitālos rīkus, atsakoties no papīra rēķinu un čeku kalniem! Autors: Elvis Kvalbergs
 
                                                
                     
                         DARBINIEKI
                         
                            JURIDISKI PAREIZA DARBINIEKA MĀCĪBU APMAKSA
                                No 2024.gada 1.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas cita starpā paredz, ka turpmāk ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliks darba devēja apmaksāto mācību maksu darbiniekam par tā studijām augstākās izglītības iestādē. Kā juridiski pareizi darba devējam ir jānoformē darbinieka mācību maksas apmaksa un vai šajā gadījumā piemērojami Darba likuma 96.panta noteikumi un slēdzama vienošanās? Autore: Linda Gulbe-Štorha
 
                         
                            “SIEVIETES VALDĒ” DIREKTĪVA
                                Dažādos pētījumos secināts, ka uzņēmumu augstākā līmeņa vadošos amatos joprojām dominē vīrieši. Tajā pašā laikā – sieviešu kvalifikācijas un izglītības līmenis nebūt nav zemāks kā vīriešiem. Lai mainītu šo fenomenu, Eiropas Savienībā pieņemta direktīva, kas publiskajā telpā jau nodēvēta par “sievietes valdē” direktīvu. Kāpēc šāda direktīva tapusi un kāda ietekme no tās sagaidāma? Autori: Nauris Grigals un Santija Veselova
 
                         
                            DARBINIEKA DZĪVE SOCIĀLAJOS TĪKLOS
                                Sociālie tīkli ir kļuvuši par pasaules iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu. Te var atrast domubiedrus, dalīties ar atziņām, viedokļiem, zināšanām, bet var arī izgāzt “žulti”, par kādu “ieņirgt” vai kādam “uzbraukt”. Bet kur beidzas vārda brīvība un sākas visatļautība? Autors: Kaspars Rācenājs
 
                                                
                     
                         ATBILD EKSPERTS
                         
                            Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
                                Vai atskaitīt priekšnodokli?; Kā kompensēt izdevumus darbiniekam?; Vai darbinieki drīkst saņemt balvas?; Reprezentatīvās vakariņas; Komandējumi un darba braucieni atšķiras!; Slimība ārzemēs
 
                                                
                     
                         PĒTĀM!
                         
                            PĒTĀM! KĀ UZKRĀT PENSIJAI?
                                Skatoties uz Latvijas senioriem un viņu ienākumu līmeni, par pensijas vecumu domāt kļūst baisi – kuram gan gribētos nonākt lūdzēja vai maznodrošinātas personas lomā, ja lielākā daļa mūža aizvadīta, strādājot un valsts budžeta maciņu piepildot ar saviem nodokļiem! Tāpēc šoreiz pētām, kā parūpēties, lai pensijas līmenis būtu atbilstošs vēlmēm. Autors: Kārlis Purgaiis
 
                         
                            KĀ UZKRĀT DARBINIEKA NĀKOTNEI?
                                Viens no darbiniekiem un arī darba devējiem vērtīgiem papildu labumiem ir darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei, veicot iemaksas pensiju 3.līmenī vai dzīvības apdrošināšanā. Autore: Aļona Jurģele