SARUNA AR PERSONĪBU
                         
                            Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas
                                Līdz ar mēģinājumu uzlabot un padarīt produktīvāku valdības darbu jeb to “restartēt”, publiskajā telpā atkal tiek runāts par birokrātijas mazināšanu. Marta beigās izveidota un darbu sākusi īpaša birokrātijas mazināšanas rīcības grupa, kurā līdzās valdības struktūru amatpersonām darbojas arī uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai runātu par uzņēmēju priekšlikumiem birokrātijas, valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai un
pašvaldību lomas stiprināšanai uzņēmējdarbības attīstībā, uz interviju aicinājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Intervē: Roberts Reinkops.
 
                                                
                     
                         EKONOMIKA
                         
                            Visvairāk traucē tarifu nenoteiktība
                                2025.gada 2.aprīlī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu par Amerikas Savienoto Valstu ievedmuitas tarifu paaugstināšanu lielākajai daļai pasaules valstu. Lai gan dažādi paziņojumi par šo jautājumu no visām pasaules malām parādās gandrīz vai ik dienu, tomēr pilnīgi skaidrs, kā tas varētu beigties, visticamāk, nav nevienam. Autore: Baiba Krastiņa.
 
                                                
                     
                         NODOKĻI
                         
                            Pretī vienkāršotam nodokļu režīmam
                                Lai vienkāršotu nodokļu piemērošanu uzņēmumu grupas ietvaros, izstrādāts priekšlikums HOT direktīvai jeb galvenā uzņēmuma nodokļu sistēmai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā Eiropas Savienības dalībvalstī. Lai gan direktīva šobrīd netiek aktīvi virzīta, tā sniedz ieskatu iespējamajos nodokļu
vienkāršošanas virzienos. Autore: Ilze Berga.
 
                         
                            Lieliem ienākumiem lieli nodokļi
                                Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ir ieviesta papildu 3% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā. Jaunā papildu nodokļa likme joprojām rada jautājumus: kādi ienākumi tiks iekļauti šajā apliekamajā bāzē un kādi ienākumi netiks ņemti vērā. Tādēļ detalizēti apskatām dažādus ienākumu veidus un to, kā tie ietekmēs papildu likmes piemērošanu. Autors: Artis Artūrs Siliņš.
 
                         
                            Ministru kabinets pārsniedzis pilnvaras
                                Jau ilgstoši ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri atņem fiziskām personām likumā noteiktās tiesības, aprēķinot kapitāla pieauguma nodokli, ņemt vērā īpašumā veiktos ieguldījumus. Tagad Senāts ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu, ar kuru šī problēma tiks risināta. Autors: Oļegs Spundiņš.
 
                         
                            Nodokļu strīdi 2024
                                2024.gads bija nozīmīgs nodokļu tiesību jomā, piedāvājot vairākus spriedumus, kas būtiski ietekmē gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Šie spriedumi ne tikai precizē esošās tiesību normas, bet arī ievieš jaunas interpretācijas un principus, kas būs jāņem vērā turpmākajā nodokļu plānošanā un atbilstības nodrošināšanā. Autore: Nataļja Puriņa.
 
                                                
                     
                         GRĀMATVEDĪBA
                         
                            Aizdevumu klasifikācija gada pārskatā
                                No aizņēmuma līguma nosacījumu izpildes var būt atkarīga saistību klasifikācija gada pārskatā. Savukārt saistību klasifikācija var būtiski ietekmēt finanšu pārskata lietotāja viedokli par uzņēmumu un tā likviditāti. Skaidrojam, kāda var būt aizņēmuma līgumā noteikto finanšu rādītāju neizpildes ietekme uz saistību klasifikāciju. Autore: Jeļena Mihejenkova.
 
                         
                            Vaicā lasītājs: Kas ir minimālā alga būvniecībā?
                                Darbinieks, kas strādā būvniecības nozarē, nav nostrādājis pilnu mēnesi slimības dēļ. Kura minimālā alga darbiniekam ir jāsaglabā šajā mēnesī – valstī noteiktā 740 eiro vai būvniecības nozarē noteiktā 1050 eiro apmērā? Autore: Inga Zāle.
 
                                                
                     
                         INVESTĪCIJAS
                         
                            Finanšu tirgus tehniskā analīze
                                Tehniskā analīze ir finanšu tirgus izpētes metode, kas balstās uz vēsturiskiem cenu un tirdzniecības apjoma datiem, lai prognozētu nākotnes tirgus kustības. Tās pamatā ir trīs galvenie principi. Pirmkārt, tiek uzskatīts, ka tirgus atspoguļo visu – jebkuri fundamentālie, ekonomiskie un politiskie faktori, kas var ietekmēt cenu, jau ir iekļauti tirgus dinamikā un redzami cenu diagrammā. Otrkārt, cenas pārvietojas tendenciozi – tās var virzīties augšup, lejup vai sānis, veidojot identificējamus modeļus. Treškārt, vēsture mēdz atkārtoties – pagātnes cenu tendences un modeļi var sniegt norādes par potenciālajām nākotnes kustībām. Autors: Aleksis Riguns.
 
                                                
                     
                         KOMERCDARBĪBA
                         
                            Kredītņēmēju atbalsts joprojām neskaidrs
                                Vai hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva atbilst Satversmei? Šis jautājums ir nonācis Satversmes tiesas vērtējumā, tomēr šajā lietā iestājies pārtraukums – tiek gaidīts Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, pēc kura savu gala vārdu teiks arī Satversmes tiesa Latvijā. Autore: Elīna Dindendorfa.
 
                         
                            Viss par VID uzziņu
                                Grāmatveži dažkārt joko, ka nodokļu likumi ir kā mīnu lauks ‒ nekad nezini, kur draud briesmas. Tomēr uzņēmumiem ir pieejams rīks šī riska novēršanai vai samazināšanai, proti, iespēja saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida atbildi uz kādu neskaidru jautājumu. Vai vienmēr var paļauties uz sniegto atbildi? Autore: Ina Spridzāne.
 
                         
                            Līguma robi ir riskanti
                                Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam. Autore: Ilga Neretniece.
 
                         
                            Satversmes tiesa spriež taisnīgu tiesu
                                Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskais regulējums juridiskajā literatūrā tiek plaši apspriests un kritizēts jau kopš tā pieņemšanas. Arī Satversmes tiesa ir vērtējusi vairākus pieteikumus (konstitucionālās sūdzības) saistībā ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, un dažas apstrīdētās tiesību normas atzinusi par neatbilstošām Satversmei. Autors: Roberts Rimša.
 
                                                
                     
                         RUNĀ UZŅĒMĒJS
                         
                            Kā mērīt produktivitāti?
                                Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki strādātu pēc iespējas produktīvāk un rezultāti būtu maksimāli labākie. Veids, kā to izmērīt, katrai nozarei un uzņēmumam ir savs – kādam svarīgi, ko dara konkurenti, bet kādam citam nozīmīgākais rādītājs ir klientu apmierinātība. Pieredzē dalās Ineta Vēze, “Reitan Convenience
Latvia” Personāla departamenta direktore, Jānis Osis, “Stiga RM” valdes loceklis un attīstības direktors, Santa Pedece, apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” Personāla departamenta direktore, un Agnis Jakubovičs,
“Apply” vadītājs. Autore: Baiba Krastiņa.
 
                                                
                     
                         ELEKTRONIZĀCIJA
                         
                            Aizliegts ar MI ietekmēt zemapziņu
                                Mākslīgā intelekta akts nosaka, ka ir aizliegta tādas mākslīgā intelekta sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kas ietekmē zemapziņu, liekot pieņemt lēmumu, ko persona citādi nebūtu pieņēmusi. Kas tiek uzskatītas par zemapziņu ietekmējošām mākslīgā intelekta sistēmām? Autors: Ronalds Vītols.
 
                                                
                     
                         DARBINIEKI
                         
                            Darba līguma aktualizēšana
                                Nekas nav nemainīgs, viss plūst un mainās! Arī darba tiesiskajās attiecībās notiek attīstība, kuras dēļ var būt nepieciešams veikt grozījumus darba līgumā vai izteikt to jaunā redakcijā. Kādās situācijās grozījumi darba līgumā būtu jāveic un kā to izdarīt pareizi? Ko darīt darba devējam, ja darbinieks izmaiņas atsakās parakstīt? Autore: Iveta Ceple.
 
                         
                            Darba strīdi tiesu praksē 2024.gadā
                                Senāts 2024.gadā ir sagatavojis virkni nolēmumu un sniedzis atziņas, kas jāņem vērā gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Autors: Kaspars Rācenājs.
 
                                                
                     
                         ATBILD EKSPERTS
                         
                            Uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem atbild "iFiT" eksperti
                                Rēķins samaksāšanai – jauns dokuments?; Dāvana bez nodokļu sekām; Izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts – kā ziņot VID?; Kas ir un kas nav amata likvidēšana?; Ko darīt ar depozīta maksu?
 
                                                
                     
                         PĒTĀM!
                         
                            Ko drīkst pārbaudīt VID?
                                Nodokļu administrēšanas nolūkos Valsts ieņēmumu dienestam vienmēr ir bijušas tiesības īstenot dažādus ar nodokļu nomaksas uzraudzību saistītus kontroles pasākumus, piemēram, veikt pārbaudes uzņēmumā. Kādus dokumentus Valsts ieņēmumu dienests drīkst pieprasīt pārbaudēs un kuru dokumentu pārbaude ietilpst Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē? Pētām! Autore: Ph.D. Aļona Irmeja.